Aizvadītās nedēļas nogalē bruņoti vīri ielauzās Hondurasas tiesas zālē un atbrīvoja vienu no brutālā noziedznieku grupējuma "MS-13" līderiem. Gangsteru uzbrukumā tika nogalināti vismaz četri cilvēki. Centrālamerikas valstī, kuru gadiem ilgi nomoka nabadzība, korupcija un vardarbība, šāda gangsteru vēršanās pret varas iestādēm nav neierasta parādība. Drīzāk šis incidents kalpoja par kārtējo atgādinājumu tam, ka Hondurasas valdība joprojām ir visai bezspēcīga cīņā pret noziedzīgo grupējumu ietekmi.
Turpinājumā – par galvenajām noziedznieku bandām, kuras darbojas Hondurasā, kā arī būtiskākajiem sociālpolitiskajiem faktoriem, kuri ļauj šiem grupējumiem piesaistīt jaunus dalībniekus un būt tik ietekmīgiem.
Grupējumu aktivitāti un ietekmi Hondurasā veicina virkne sociālpolitisku un sociālekonomisku apstākļu. Turpinājumā par dažiem no tiem.
Vāja ekonomika
Kā jau vairumā valstu ar augstiem vardarbības rādītājiem, arī Hondurasā viena no pamatproblēmām ir valsts vājā ekonomika. Tā saucamās "Ziemeļu trijstūra" valstis, kurās bez Hondurasas iekļaujas arī Gvatemala un Salvadora, ir starp nabadzīgākajām visā Rietumu puslodē. To IKP uz vienu iedzīvotāju 2018. gadā bija viens no zemākajiem visā Centrālamerikas un Dienvidamerikas reģionā.
Kā norāda domnīca "Council on Foreign Relations", aptuveni 60% Gvatemalas un Hondurasas iedzīvotāju dzīvo zem savā valstī noteiktā nabadzības sliekšņa. Salīdzinājumam – šādos apstākļos nākas dzīvot 30% no visiem Latīņamerikas iedzīvotājiem.
Daudzu ģimeņu ienākumi šajā reģionā ir atkarīgi no naudas pārskaitījumiem, kurus nosūta ārzemēs strādājošie radinieki.Savukārt niecīgie nodokļu ieņēmumi būtiski apgrūtina Hondurasas, Gvatemalas un Salvadoras valdību spējas nodrošināt atbilstošus sociālos pakalpojumus.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
