Topošajā Krievijas konstitūcijā iekļauj prezidenta tiesisko neaizskaramību pēc termiņa beigām  (192)

Putins par nepieciešamību veikt izmaiņas valsts konstitūcijā negaidīti paziņoja 15. janvārī. Viņa ierosinājumi ietvēra parlamenta varas stiprināšanu.

Starp iecerētajām izmaiņām ir paredzēts radīt arī jaunu Valsts padomi.

Eksperti un Kremļa kritiķi uzskata, ka Putins ar šiem soļiem vēlas nodrošināt savas varas turpināšanos pēc 2024. gada, kad beidzas viņa pašreizējais prezidentūras termiņš. Viens no iespējamiem scenārijiem, ka Putins kļūst par Valsts padomes vadītāju.

Taču tagad komisija gatavotājā likumprojektā par izmaiņām Krievijas pamatlikumā iekļāvusi punktus, kas stiprina prezidenta pilnvaras, un par ko Kremļa saimnieks savā uzrunā neko nebija teicis.

Saskaņā ar jauno likuma redakciju premjerministrs būs personīgi atbildīgs prezidenta priekšā, kā arī tiek paplašināta prezidenta pilnvaras atlaist parlamentu.

Tāpat dokumentā noteikts, ka prezidents pēc sava amata termiņa beigām iegūst tiesisko neaizskaramību. Līdz šim to garantē tikai federāla līmeņa likums.

Pašlaik zināmās izmaiņas Krievijas konstitūcijā prezidenta pilnvaras palielina, BBC skaidro politologs Gļebs Pavlovskis. "Prezidents pārvēršas par visu varas atzaru kontrolējošu bloku, kas tieši pārkāpj esošo Konstitūciju," viņš uzskata, papildinot, ka jau tagad prezidenta pilnvaras pārsniedz nepieciešamo līmeni.

Vairumu konstitūcijā aprakstīto orgānu pēdējos gados faktiski koordinē no Kremļa, viņš norāda. Tagad šo shēmu cenšas oficiāli nostiprināt, pieļauj politologs.

Savukārt politoloģe Jekaterina Šulmana uzskata, ka konstitūcijas labojumu galvenā iezīme ir to bezjēdzība – no tām īsti neesot jēgas. "Iespaids, ka bija kaut kas jāmaina, lai nekas nemainītos, bet dotu pilsoņiem pārmaiņu iespaidu," citē BBC.