Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko ceturtdien, 27. februārī, atkārtoti paziņojis, ka viņa valstij "tiek uzspiesta integrācija" ar Krieviju, uzsverot, ka patiesa abu valstu ekonomiskā integrācija paredz Baltkrievijas "suverenitātes un neatkarības" saglabāšanu.
"Mēs, kā vienmēr, joprojām esam uzticīgi patiesai integrācijai, ja integrācija netiek uzspiesta," tiekoties ar Eirāzijas Ekonomiskās komisijas priekšsēdētāju Mihailu Mjasņikoviču, norādīja Lukašenko.
Spriedze Maskavas un Minskas attiecībās pieaugusi jau vairākus mēnešus, un sarunām par ciešāku integrāciju ieilgstot, Krievija apturējusi naftas piegādi Baltkrievijai, kamēr Lukašenko jau vairākkārt apsūdzējis Kremli centienos panākt abu valstu apvienošanos.
Daudzi uzskata, ka Baltkrievijas pievienošana Krievijai ļautu Putinam saglabāt varu arī pēc 2024. gada, kad beidzas viņa pašreizējās prezidenta pilnvaras, jo viņš tad varētu kļūt par jaunās apvienotās valsts galvu.
Lukašenko atgādināja, ka tieši Minska ierosināja "patiesu integrāciju", saglabājot abu valstu "suverenitāti un neatkarību", vēl pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, kad Krievijā pie varas atradās Boriss Jeļcins.
"Tolaik mēs nekad nerunājām par to, ka kāds zaudēs savu suverenitāti un neatkarību. Neskatoties uz visām tā laika grūtībām, mēs spējām atrast sarežģītu problēmu risinājumus," piebilda Baltkrievijas līderis.
Lukašenko, kas Baltkrievijā atradies pie varas jau ilgāk nekā divas desmitgades, pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados ierosināja veidot Krievijas un Baltkrievijas apvienoto valsti, un tolaik tika runāts, ka viņš cer kļūt par šīs valsts līderi.
1997. gadā Krievija un Baltkrievija parakstīja savienības līgumu, kas paredzēja veidot ciešas savstarpējās saites, tomēr ne gluži vienotas valsts izveidi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
