Turcijas pusē Eirosas upes krastā jau sapulcējušies vairāki simti migrantu, gaidot, kad Turcija atvērs robežu, ziņo Grieķijas sabiedriskā raidorganizācija ERT.
Notikumu vietā esošie žurnālisti vēsta, ka robežas Grieķijas pusē manāma liela policijas un armijas klātbūtne.
Aģentūras AFP reportieris vēsta, ka redzējis robežas virzienā lielā ātrumā braucam kravas automašīnas ar dzeloņstiepļu rituļiem.
Tikmēr Atēnas paziņojušas, ka pastiprinājusi robežkontroli līdz "maksimāli iespējamam līmenim".
Uz robežu devies armijas ģenerālštāba priekšnieks un policijas ministrs.
Tiek ziņots, ka bēgļu un nelegālo imigrantu grupas dodas arī uz piekrasti Čanakales provincē Turcijas rietumos, lai mēģinātu ar laivām nokļūt Grieķijai piederošajā Lesbas salā.
AFP reportieris ziņo, ka Lesbā jau ieradušās divas laivas ar 70 nelegālajiem imigrantiem.
Grieķijas premjerministra Kirjaka Micotaka kanceleja pavēstījusi, ka viņš situāciju uz robežas pārrunājis ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli.
Kāds avots Grieķijas valdībā apliecinājis, ka "pēc notikumiem Idlibā" Atēnas uztur pastāvīgus kontaktus ar Eiropas Savienību (ES) un NATO.
Arī citas Turcijas kaimiņvalstis ziņo par robežkontroles pastiprināšanu.
Bulgārijas premjerministrs Boiko Borisovs pavēstījis, ka policija nosūtīta "uz mūsu robežām agri no rīta", norādot, ka satraukumu rada turku robežsargu atvilkšana.
Iepriekš kāda augsta ranga Turcijas amatpersona aģentūrai AFP piektdien apliecināja, ka Turcija vairs neturēs slēgtu savu robežu cilvēkiem, kas vēlas doties uz Eiropu.
Šādu lēmumu Ankara pieņēmusi pēc 33 Turcijas armijas karavīru bojāejas ceturtdien gaisa triecienā Idlibas provincē Sīrijas ziemeļrietumos, par kuru tiek vainoti Sīrijas bruņotie spēki.
Turcija, kurā jau uzturas aptuveni 3,6 miljoni sīriešu bēgļu, bažījas, ka karadarbības dēļ no Sīrijas valstī ieradīsies vēl lielāks skaits bēgļu, kamēr pieņemas spēkā turku neapmierinātība ar viņu klātbūtni.
Tikmēr ES bažījas, ka varētu atkārtoties 2015. gada bēgļu krīze.
Grieķija jau tā nespēj tikt galā ar desmitiem tūkstošiem nelegālo imigrantu, kas valstī ieradušies pēdējo piecu gadu laikā. Īpaši katastrofāla situācija ir izveidojusies Grieķijai piederošajās Egejas jūras salās.
Pārpildītajās nelegālo imigrantu izvietošanas nometnēs, kas atrodas Lesbas, Samas, Hijas, Leras un Kosas salā, izmitināti vairāk nekā 38 000 cilvēku.
Tikmēr saskaņā ar ES panākto vienošanos ar Ankaru par nelegālo imigrantu plūsmas ierobežošanu uz Turciju izdevies nosūtīt atpakaļ tikai dažus simtus cilvēku. Savukārt pēc tā dēvētā Balkānu maršruta slēgšanas 2016.gadā tikai dažas no bloka dalībvalstīm ir piekritušas uzņemt Grieķijā iestrēgušos patvēruma meklētājus.
Micotakis paziņojis, ka Grieķija necietīs migrantu mēģinājumus nelegāli iekļūt valstī.
"Ievērojams skaits migrantu un bēgļu lielās grupās sapulcējušies pie Grieķijas-Turcijas robežas un mēģinājuši nelegāli iekļūt valstī. Es vēlos nepārprotami paziņot, ka netiks pieciesta nekāda nelegāla iekļūšana Grieķijā. Mēs paaugstinām mūsu robežu drošību," uzsvēris premjers.
Tikmēr Turcija paziņojusi, ka tā bijusi spiesta atvieglot robežkontroli, jo nesaņem pietiekamu atbalstu bēgļu uzturēšanai.
"Vidē, kur tā pamesta viena, lai rūpētos par bēgļiem un cīnītos pret teroristiem, [Turcijai] bija atlikusi tikai viena iespēja," norādījis Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdoana preses sekretārs Fahretins Altuns.
"Jāsaprot, ka sīriešu bēgļi tagad ir ne tikai Turcijas, bet visas pasaules problēma," piebildis Altums, norādot, ka tas īpaši attiecas uz Eiropu.
Tajā pašā laikā viņš paudis pārliecību, ka tas neatstāšot iespaidu uz Ankaras attiecībām ar Rietumiem.