Līdz ASV prezidenta vēlēšanām palikuši astoņi mēneši. Demokrātiskā partija joprojām cenšas noskaidrot kandidātu, kurš cīnīsies par Baltā nama atslēgu atgūšanu, savukārt Donalds Tramps jau ir gatavs otrajam termiņam prezidenta amatā.
Lai izprastu notikumus, parādības un galvenās tendences gan ASV politiskajā telpā, gan sabiedrībā, portāls "Delfi" uz sarunu aicināja Mērilendas Universitātes politisko zinātņu profesoru Tomasu Šalleru. Intervijā viņš skaidro iespējamo Demokrātiskās partijas kandidātu stiprās un vājās puses, Trampa izredzes tikt pārvēlētam, kā arī pēdējo desmitgažu laikā notikušās izmaiņas ASV sabiedrībā, kuras ietekmē arī valsts politiskās norises.
Vai šis ir pats neprognozējamākais priekšvēlēšanu periods Demokrātiskās partijas vēsturē?
Demokrātiskajai partijai šis noteikti ir neprognozējamākais priekšvēlēšanu periods kopš 2004. gada.
Daļa no problēmas ir lielais prezidenta amata kandidātu skaits. Parasti demokrātu kandidātus varam iedalīt divās grupās. Pirmajā grupā ir tie kandidāti, kuri piesaista gados jaunus vēlētājus, partijas liberālo kodolu, turīgākus liberāļus, iedzīvotājus ar augstāko izglītību un universitāšu pasniedzējus. Otrajā grupā ir kandidāti, kuri piesaista afroamerikāņu un latīņamerikāņu izcelsmes vēlētājus.
Vairumā gadījumu uzvaras laurus plūc otrās grupas kandidāts, kurš krasāk pārstāv partijas isteblišmentu [partijas vadošos cilvēkus]. Kā piemēru var minēt 2000. gadu, kad Als Gors pārspēja Bilu Bredliju. Kandidāts, kurš izjauca šo formulu, bija Baraks Obama. Viņš piesaistīja gados jaunu cilvēku un liberāļu simpātijas, bet par viņu nobalsoja arī afroamerikāņi, faktiski izveidojot vēlētāju koalīciju no abām grupām.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
