EK prezentē 'Zaļā kursa' tiesību normas; Tūnberga tās nodēvē par padošanos  (98)

"Es domāju, ka klimata neitralitāte ir Eiropas liktenis," prezentējot tiesību normu paketi, žurnālistiem Briselē sacīja EK prezidente Urzula fon der Leiena.

Taču jau pirms prezentācijas priekšlikums izpelnījies plašu kritiku.

Zviedru klimata aktīviste Grēta Tūnberga, kura bija uzaicināta uz prezentāciju, atklātā vēstulē, ko parakstījuši vēl 33 aktīvisti, nodēvēja EK priekšlikumu par padošanos.

"Nulles emisija līdz 2050. gadam ir vienāda ar padošanos. Tas nozīmē padošanos. Mums nav nepieciešami mērķi tikai 2030. vai 2050. gadam. Mums, pats galvenais, tie nepieciešami 2020.gadam un katram nākamajam mēnesim un gadam," teikts jauno aktīvistu vēstulē, kas publiskota tīmekļa vietnē "CarbonBrief".

"Kad deg jūsu māja, jūs negaidāt vēl pāris gadus, līdz sākat to dzēst," vēlāk Eiropas Parlamentā (EP) sacīja Tūnberga. "Un tomēr, tas ir tas, ko komisija šodien ierosina," viņa piebilda.

Vides aizstāvju organizācijas ir paudušas līdzīgas bažas.

Pasaules Dabas fonds (WWF) pauda viedokli, ka EK priekšlikums nosaka virzienu, bet tam trūkst steidzamības.

EK ierosinājums koncentrējas tikai uz mērķi, kas izvirzīts 2050. gadam, un necenšas stiprināt ES mērķus 2030.gadam, kas ir nepieciešams, lai realizētu ANO Parīzes klimata vienošanos.

Jaunos ES mērķus 2030. gadam plānots ierosināt līdz septembrim.

Kritiķi apgalvo, ka tas būs par vēlu, lai ES spētu vienoties par jaunajiem mērķiem pirms ANO klimata konferences novembrī Glāzgovā.

Divpadsmit Eiropas Savienības valstis kopīgā vēstulē EK viceprezidentam Fransam Timmermansam ir aicinājušas EK paātrināt jaunu klimata mērķu izvirzīšanu 2030.gadam, lai tie kalpotu par ambiciozu piemēru nākamajā globālajā klimata jautājumiem veltītajā samitā Glāzgovā. Vēstules parakstītāju vidū ir arī Latvija.

Vēstulē teikts, ka diskusijām starp ES dalībvalstīm par mērķiem 2030.gadam būtu, vēlākais, jāsākas jau jūnijā. Tas savukārt nozīmē, ka EK līdz tam jānāk klajā ar savām rekomendācijām un plānu.

Timmermanss šodien aizstāvēja EK plānoto darba grafiku, uzsverot, ka vispirms jāveic rūpīgs ietekmes novērtējums.

Tikmēr Vācijas Rūpniecības federācija (BDI) pauda bažas par EK priekšlikumu, norādot, ka joprojām nav skaidrs, kādiem instrumentiem mērķus vispār iespējams padarīt stingrākus.

Mērķus izvirzīšana, neidentificējot instrumentus vai sekas, ir vienkārši tieksme saskatīt vēlamo un noved pie vēl lielākas nedrošības un neapmierinātības, norādīja BDI pārstāvis.

Pašlaik ES mērķis ir līdz 2030.gadam samazināt ogļskābās gāzes emisiju par 40%, salīdzinot ar 1990.gada līmeni. ES priekšlikums paredz izvirzīt par mērķi 50% līdz 55%.

Taču daudzi uzskata, ka arī šis mērķis ir nepietiekams, lai sasniegtu ANO Parīzes klimata vienošanās mērķi - ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 grādiem, salīdzinot ar laiku pirms rūpnieciskās revolūcijas.

WWF uzskata, ka EK būtu jācenšas līdz 2030.gadam samazināt oglekļa emisiju par 65% un jāmēģina panākt oglekļa dioksīda emisijas neitralitāti līdz 2040.gadam.

Vēl viens būtisks EK priekšlikuma elements, kas, visticamāk, saskarsies ar vairāku ES dalībvalstu pretestību, ir pilnvaru piešķiršana EK padarīt mērķus vēl stingrākus pēc 2030.gada, ja tas būs nepieciešams. ES dalībvalstīm tādā situācijā nebūtu lielas teikšanas.

ES dalībvalstu līderi, izņemot Poliju, decembrī panāca vienošanos par ES klimata neitralitātes sasniegšanu līdz 2050.gadam. Vienošanās tika panākta pēc tam, kad EK paziņoja par plānu akumulēt 100 miljardus eiro, lai varētu finansiāli atbalstīt valstu pāreju uz videi draudzīgu energoresursu izmantošanu.

EK vēlas arī izmantot aplikšanu ar nodokļiem, lai sekmētu pāreju uz zaļākiem enerģijas veidiem.

EK paziņoja, ka pārskatīs tiesību normas, kas regulē nodokļus enerģētikas nozarē, un izpētīs iespēju piemērot nodokli to preču importam, kuru ražošana radījusi lielu ogļskābās gāzes emisiju.