Melnkalnes prezidents: Rietumbalkānu valstis ir gatavas piedalīties migrācijas krīzes risināšanā  (1)

Džukanovičs norādīja, ka Turcijas lēmums atvērt robežu ar Grieķiju ir aktuāls jautājums, tomēr patlaban nevar runāt, ka Melnkalnei vai Rietumbalkānu reģionam kā tādam būtu kādas bažas. "Mūsu reģions ir galvenais maršruts, kuru caurbraucot, iebraucēji dodas uz attīstītajām Eiropas valstīm. Viņi reģionā nepaliek. Tomēr mēs esam daļa no Eiropas un arī mums ir jāuzņemas atbildība par to, kas Eiropā notiek," uzsvēra Melnkalnes prezidents.

Runājot par to, kā situācija varētu attīstīties nākotnē, Džukanovičs norādīja, ka Eiropai vajadzētu izdarīt savus secinājumus par šīs krīzes tendencēm. "Iepriekš mēs neesam bijuši pietiekami atbildīgi pret ģeopolitiskajām pārmaiņām, neesam pietiekami pievērsuši uzmanību, kas notiek Eiropas Savienības (ES) kaimiņvalstīs," skaidroja prezidents, norādot, ka rezultātā Eiropa sastopas ar iebraucēju plūsmām, kas rada arī dažādus drošības apdraudējumus.

Melnkalnes prezidents pauda gandarījumu par jaunās Eiropas Komisijas apņemšanos strādāt un risināt ģeopolitiskos jautājumus. "Mums visiem ir jārūpējas par Eiropas pilsoņu labklājību, jo Eiropai ir potenciāls. Ja Eiropa pametīs novārtā ģeopolitiskos jautājumus, varētu kristies arī Eiropas konkurētspēja," akcentēja prezidents.

Melnkalnes pirmā amatpersona pauda pārliecību, ka risinājumi migrācijas krīzei Eiropas mērogā tiks atrasti un arī Rietumbalkānu valstis ir gatavas piedalīties šo jautājumu risināšanā un apspriešanā.

Savukārt Levits atgādināja, ka pirmdien notika tikšanās starp ES pārstāvjiem un Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu, kur šis jautājums apspriests. "Tiks turpinātas sarunas par to, kādā veidā esošo vienošanos starp ES un Turciju varētu precizēt un konkretizēt. Mēs ceram uz labu rezultātu," pauda Levits.

Tāpat prezidents uzsvēra, ka Latvijas nostāja ir tāda pati, kā Eiropas kopējā nostāja, proti, Eiropa nav savas robežas atvērusi. "Šis vēstījums ir jāpadara skaidrs arī tiem, kuri vēlas ieceļot Eiropā - Eiropa ir gatava savu robežu aizsargāt," sacīja Levits.

Valsts pirmā amatpersona pavēstīja, ka Latvija pilnībā atbalsta Eiropas politiku, norādot, ka arī Latvija dod konkrētu pienesumu Eiropas robežu aizsardzībai. "Tas notiek caur ES robežapsardzības aģentūru "Frontex", kuru spēki pastiprināti tieši Grieķijā un Bulgārijā," teica prezidents.

Erdogans trešdien paziņojis, ka Turcijas robežas joprojām būs atvērtas migrantiem, kuri vēlas doties uz ES, kamēr ES nebūs izpildījusi visas Ankaras prasības. Vienlaikus viņš paziņojis, ka Grieķija, kas liedz no Turcijas nākošajiem nelegālajiem imigrantiem šķērsot savu robežu, rīkojoties kā nacisti.

"Kamēr visas Turcijas prasības, tostarp ceļošanas brīvība, (..) muitas ūnijas paplašināšana un finansiālā palīdzība, netiks reāli izpildītas, mēs turpināsim uz robežām pašreizējo praksi," televīzijā pārraidītajā runā norādīja Erdogans.

Turcijas februāra beigās pieņemtais lēmums atvērt savas robežas nelegālajiem imigrantiem, kas dodas uz Eiropu, izsaucis kārtējo saspīlējumu Ankaras attiecībās ar Briseli, kā arī radījis konfliktu ar Atēnām.

Grieķija uz robežu nosūtījusi papildus policijas spēkus un armiju, kas nelegālo imigrantu apturēšanai pielieto asaru gāzi un ūdensmetējus. "Nav atšķirības starp to, ko darīja nacisti, un ainām pie Grieķijas robežas," uzsvēra Erdogans.

Savukārt Grieķija noraidījusi Ankaras apsūdzības par vardarbības pielietošanu, lai apturētu nelegālos imigrantus, un pati apsūdzējusi Turciju spiediena izdarīšanā uz izmisušajiem cilvēkiem, lai piespiestu tos doties bīstamajā ceļā uz Eiropu.

"Laikam pavasarī kļūstot siltākam, nelegālo imigrantu plūsma uz Eiropu nebūs ierobežota vienīgi ar Grieķiju, bet izplatīsies pa visu Vidusjūru," brīdināja Turcijas prezidents. Vienlaikus viņš atkārtoti pauda cerību, ka izdosies sagatavot jaunu vienošanos ar Briseli vēl līdz 26.martā paredzētajam ES samitam.