Kādai būt Krievijai pēc Putina? Hodorkovska izvirzītie baušļi valsts mainīšanai

Ar izdevēja atļauju portālam "Delfi" ir ekskluzīvas tiesības latviešu valodā pārpublicēt neatkarīgā Krievijas medija "Republic.ru" (bijušais "Slon.ru") rakstus.

Uz Vladimira Putina negaidītā gājiena fona, kurā viņš, ierodoties Krievijas Valsts Domē, "nonullēja" savu prezidentūras termiņu, un tagad Krievijā var valdīt mūžīgi mūžos, vai, kā minimums, līdz sava mūža beigām, teju vai bez uzmanības palikusi Mihaila Hodorkovska publikācija "Jaunā Krievija vai Gardarīke".

Nāk atmiņā 2003.gads, kad, atrodoties pirmstiesas izmeklēšanas izolatorā, Hodorkovskis uzrakstīja plašu rakstu "Kreisais pagrieziens", kas jūtami saviļņoja sabiedrību, kā rezultātā publikācijas autors kļuva par galveno tā laika politieslodzīto un cīņas ar Putinu un viņa metodēm simbolu. Acīmredzot, darbam "Jaunā Krievija vai Gardarīke", autoraprāt, bija jārada līdzīgs efekts. Tomēr vai nu brīdis nebija piemērots, vai sabiedrības uzticība izsmelta, vai arī visu uzmanību pārņēmis neaizvietojamais Putins, uzbrūkošais koronavīruss un rubļa svārstības, taču sabiedrība nereaģē uz vājākiem kairinātājiem. 

Žēl gan. Publikācija ir tā vērta, lai tai pievērstu uzmanību. Nenoliedzami, tā mūsdienu lasītājam ir pārāk apjomīga. Mēs vairs nelasām biezas grāmatas un gari raksti mūs kaitina. Šo iemeslu dēļ nebūs daudz tādu, kas līdz galam izlasīs simt lappušu biezo Hodorskovska brošūru.

Lepojoties ar savu uzcītību, es (raksta autore) atzīstos, ka brošūru izlasīju, un steidzu dalīties ar lasītājiem savās pārdomās, kā arī, nebaidos šā vārda, aizrādījumiem, kas radās šīs publikācijas lasīšanas gaitā.

Bīstieties Dieva, Mihail Borisovič!

Lai arī nosaukumus "Jaunā Krievija vai Gardarīke (Pilsētu valsts) skan skaisti, tomēr tajā ir izteiktas pretrunas. Ar "Jauno Krieviju" viss skaidrs, ar to domāta "skaistā nākotnes Krievija" ("прекрасная Россия будущего"). Taču kas ir "Gardarīke"? Senie skandināvi ar šo vārdu apzīmēja senās Krievzemes Ziemeļu teritorijas (Pleskava, Veļikijnovgoroda un citas neatkarīgas pilsētas, kas, nezin kāpēc, uz dzīvību un nāvi cīnījās ar Maskaviju, par iespēju tai pievienoties). Nav precīzi zināms, kad parādījās apzīmējums "Gardarīke", rakstiskajos avotos pirmo reizi tas parādās 12. gadsimta islandiešu sāgās. Ir jocīgi Jauno Krieviju saistīt ar seno Gardarīki. Tas atgādina labojumus, ko Putins veicis Krievijas Konstitūcijā: "Krievijas Federācija, apvienota tūkstošgadu vēsturē, saglabājot senču piemiņu, kas mums devuši ideālus un ticību Dievam...". Acīmredzot, pretstati tomēr mēdz pievilkties, pat tad, ja tie ir tik nesamierināmi konkurenti kā Putins un Hodorkovskis.