Amerikas Savienoto Valstu valdība pārtraukusi finansēt organizācijas "Halo Trust" īstenoto Kalnu Karabahas atmīnēšanu, vēsta "Eurasia Net".
Lai gan programma bijusi viens no daudziem strīdus objektiem starp Armēniju, kas kontrolē Karabahu, un Azerbaidžānu, kas to uzskata par savu suverēnu teritoriju, lēmums esot nepolitisks, apgalvo ASV amatpersonas. Tā bijusi finansiāli vērienīgākā programma šajā strīdus reģionā.
Oficiāli lēmums pieņemts, jo atmīnēšanas darbi kalnu apvidos šajā reģionā esot gandrīz pabeigti un finanšu līdzekļi esot novirzāmi svarīgākām prioritātēm. Neskatoties uz šādu atrunu, armēņi, kā arī viņu atbalstītāji ASV aicinājuši Kongresu atjaunot finansējuma piešķiršanu ASV Starptautiskās attīstības aģentūrai USAID, kura savukārt to atvēlēja Lielbritānijas labdarības organizācijai "Halo Trust", kura desmitgades konfliktu reģionos visā pasaulē īsteno atmīnēšanas projektus.
Britu organizācija ir viena no retajām organizācijām, kura strīdīgajā reģionā turpināja darbību. Ne ASV, ne Lielbritānija neatzīst de jure Azerbaidžānas zemes faktisko pārvaldi, kuru nodrošina Armēnijas spēku atrašanās teritorijā un plašā perimetrā ap to.
Lēmums pārtraukt atmīnēšanas darbus pieņemts jau pērnā gada pavasarī, bet kopš tā laika turpinājušās iekšējās cīņas par finansējuma atjaunošanu. ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija gan šajā jautājumā, par spīti spēcīgajam armēņu lobijam, neesot bijusi pielaužama un šā gada 18. februārī USAID vēstulē kongresmeņiem paziņoja, ka jau kopš 2017. gada Kalnu Karabahā neviens mīnu dēļ vairs nav ievainots.
Sagaidāms, ka finansējums tagad tiks novirzīts citiem projektiem Armēnijā, piemēram, tādiem, kas veicina pārvaldības caurspīdīgumu un labu pārvaldes praksi, kā arī tādiem, kas veicina atjaunojamo resursu izmantošanu, lai palielinātu valsts enerģētisko neatkarību.
"Halo Trust" līdz šim strādāja gan tajā Kalnu Karabahas daļā, kuras administratīvo robežu izveidoja Padomju Savienība, gan tajā zonā ap to, kuru faktiski kontrolē Armēnijas armija kopš 90. gados notikušā kara starp Armēniju un Azerbaidžānu. ASV finansēja tikai to darba daļu, kas tika īstenota padomju robežu ietvaros, bet pārējam darbam līdzekļus vāca ASV dzīvojošā armēņu kopiena.
Divos gadu desmitos, kopš labdarības fonds strādā reģionā, tajā atrastas un neitralizētas ap 2000 prettanku mīnas un ap 9000 kājnieku mīnas, nododot civilajā lietošanā aptuveni 48 miljonus kvadrātmetru plašu teritoriju. Pērn "Halo Trust" pārstāvji ziņoja, ka atklājuši jaunu mīnu lauku pie Martakeretas, kuras atbrīvošana no sprāgstvielām prasīšot vēl vismaz gadu. ASV amatpersonas savukārt atzīmē, ka tās teritorijas, kuras joprojām ir bīstamas cilvēkiem, ir pārāk nepieejamas, lai darbu turpināšanai būtu jēga. Viņi to pamato ar faktu, ka kopš 2015. gada no mīnām reģionā bojā gājuši vienīgi pašas organizācijas pārstāvji, kuri īstenojuši atmīnēšanu.
Azerbaidžāna savukārt gadiem ilgi iebildusi pret programmas īstenošanu, uzskatot, ka tās pastāvēšana iedrošina armēņu spēku esamību tajā. Vairums starptautisko organizāciju tieši šī iemesla dēļ reģionā darbību neveic.
ANO Kalnu Karabahu joprojām uzskata par bijušās Azerbaidžānas PSR Autonomā reģiona Kalnu Karabaha pēcteci, kura ir suverēna Azerbaidžānas teritorija. Faktiski, kopš Padomju Savienības sabrukuma 1991. gadā šajā reģionā izcēlās trīs gadus ilgs militārs konflikts, reģionu lielākoties pārvalda Kalnu Karabahas Republikas militārie grupējumi, kurus atbalsta Armēnija un Krievija. Asiņains, bet īslaicīgs konflikts uzliesmoja arī 2016. gadā.
Lai gan vēsturiski reģions vienmēr bijis lielākoties armēņu apdzīvots, kopš konflikta sākuma to pametuši aptuveni 40 000 azerbaidžāņiu un vairāki tūkstoši kurdu, kuri padomju gados veidoja līdz 25% no visiem iedzīvotājiem.