ES finanšu ministri nav vienisprātis par atbalstu Covid-19 skarto valstu ekonomikām  (9)

Covid-19 pandēmija ir nospiedusi Eiropas ekonomiku uz ceļiem, un Itālija, kuru atbalsta arī Spānija un Francija, vēlas pārliecinošu ES partneru palīdzību.

Taču ES ziemeļu valstis Vācijas un Nīderlandes vadībā uzskata, ka pagaidām pietiek ar milzīgajiem stimuliem no Eiropas Centrālās bankas.

Domstarpību pamatā ir bloka turīgāko ziemeļu valstu bažas par dienvidu valstu finanšu disciplīnu, sevišķi kopš eirozonas krīzes.

Tādas valstis kā Francija, Spānija un Itālija jau sen aicinājušas izdot eiroobligācijas, kas varētu kalpot par pamatu stabilākai Eiropas ekonomikai. Taču Vācija šodien noraidīja eiroobligāciju idejas atgriešanos, aicinot debatēs katrai valstij necensties celt gaismā no pēdējiem pieciem vai desmit gadiem sev vēlamāko risinājumu.

"Runa nav par fundamentālām stratēģijas izmaiņām ideoloģisku iemeslu dēļ, kas šobrīd būtu nepareizi," norādīja Vācijas ekonomikas ministrs Pēters Altmaiers.

Tā vietā ministri, visticamāk, vienosies par piekļuvi eirozonas līdzekļiem, kas var tikt izmantoti aizdevumiem un palīdzībai grūtībās nonākušajām valstīm, sevišķi Itālijai.

Eirozonas Eiropas stabilitātes mehānisma (ESM) rīcībā ir vairāk nekā 400 miljardi eiro, kas var tikt izmantoti aizdevumiem.

Luksemburgā bāzētais ESM tika izveidots parādsaistību krīzes laikā un tā primārais uzdevums ir glābt valstis, kas izslēgtas no tirgiem. Uz pašreizējo situāciju to nevar attiecināt, taču ESM var arī piedāvāt aizdevumu garantijas valstīm, kas to lūdz, lai gan Itālija nevēlas to darīt, bažījoties, ka tirgi to uztvers kā negatīvu zīmi.

ESM programmas arī prasa no valstīm īstenot sāpīgas reformas, ko Itālija nevēlas pieņemt. Roma pašreiz vēlas tikai atbalstu un solidaritāti.

Ja ministri šodien vienosies izmantot ESM kā instrumentu palīdzības sniegšanai valstīm, kuras nonākušas ekonomiskās grūtībās Covid-19 pandēmijas dēļ, viņi to ierosinās ES līderiem, kas to apspriedīs videokonferencē ceturtdien.