Reportāža: 'Esam kā villa džungļos' jeb kāpēc Izraēlā drošība ir prioritāte

Izraēla ir teju teiksmaina vēstures piesātināta zeme, kas atrodas vietā, kur staigājis Jēzus un notikuši Bībelē aprakstītie notikumi. Taču vienīgās demokrātijas izveidošana Tuvajos Austrumos reģionā tiek vērtēta pretrunīgi, ir izraisījusi asiņainus konfliktus un iemantojusi ienaidniekus.

Šajā publikācijā apskatīts sarežģītais Tuvo Austrumu konflikts Izraēlas skatījumā. "Delfi" Izraēlā viesojās februārī vēl pirms Covid-19 izplatība sasniedza pandēmijas apmērus un tika noteiktu ierobežojošie pasākumi.

Kopš Izraēlas neatkarības pasludināšanas ir pagājuši vairāk nekā 70 gadi, bet joprojām Izraēlas parlamenta vēlēšanās primārais jautājums, ar ko uzrunāt balsotājus, ir nevis ekonomika vai sociālās problēmas, bet drošība.

"Drošības jautājums vienmēr ir klātesošs Izraēlas dzīvē – pa mums tiek šautas raķetes, visiem bērni dien armijā. Drošība ir daļa no mūsu dzīves," skaidro politoloģijas profesors Reuvens Hazans.

Pazemojums arābu vairākumam

Patiesībā drošības aspekti sakņojas dziļāk – ebreju vēsturē vēl pirms Izraēlas izveidošanas. Gadu simtiem ebreji bija pakļauti dažādiem draudiem un vajāšanām, kas kulminēja ar holokaustu, – un tam joprojām ir dziļa ietekme uz cilvēku prātiem, katrai ģimenei ir atmiņas par to, norāda Izraēlas drošības domnīcas INSS vecākais pētnieks atvaļinātais brigādes ģenerālis Meirs Elrans.

Izraēla vēl ilgi pirms reālas valsts izveides dzima ebreju galvās kā vīzija, tāpēc ebreju valsts nav tikai teritorija, bet galvenokārt ideja un vēlme par to cīnīties, skaidro politoloģijas doktore un bijusī Kneseta deputāte Einata Vilfa.

Ja iznīcinātu ideju, varētu iznīcināt arī valsti, to labi apzinās Izraēlas pretinieki, kas dažādos veidos vēršas pret visām ebreju valsts un cionisma idejām, viņa papildina.