Krievijas naftas kompānija “Rosņeft” pārtrauc savu darbību Venecuēlā un pārdod ar to saistītos aktīvus, teikts uzņēmuma tīmekļa vietnē publicētā paziņojumā.
Tiek pārtraukta kompānijas līdzdalība visos projektos Venecuēlā un pārdotas "Rosneft" daļas naftas kompānijās "Petromonagas", "Petroperija", "Boqueron", "Petromiranda" un "Petrovictoria", skaidrots publikācijā.
Šis lēmums ir Kremļa mēģinājums aizsargāt "Rosneft" no nākamā ASV sankciju raunda, neatsakoties no Venecuēlas prezidenta Nikolasa Maduro režīma atbalsta, atsaucoties uz novērotājiem, ziņo "Radio Svoboda".
Aktīvu pārdošana var pasargāt "Rosneft" no sankcijām, kontroli pār operācijām Venecuēlā nododot kādam valsts uzņēmumam, kuram atšķirībā no "Rosneft" nav atbildības pret privātiem investoriem, skaidro medijs.
ASV Finanšu ministrija ir ieviesusi sankcijas pret "Rosneft" meitas uzņēmumu Šveicē "TNK Trading International" par Venecuēlas naftas tirgošanu.
ASV ir bloķējusi meitas kompānijas īpašumus ASV. Visām tās darbībām jābūt pārtrauktām līdz 20. maijam.
Venecuēlā ir lielākie zināmie naftas krājumi pasaulē, taču naftas cenu kritums ir sagrāvis Venecuēlas, kuru pārvalda sociālistu prezidenta Nikolas Maduro valdība, ekonomiku. Naftas ieguves apjomi valstī ir nokritušies līdz mazākajam daudzumam 70 gadu laikā.
ASV ir ieviesusi sankcijas pret Maduro režīmu un valsts naftas kompāniju. ASV un virkne citu valstu neatzīst Maduro par leģitīmu prezidentu.Maduro valdību atbalsta Krievija un Ķīna.
2019. gada janvārī par Venecuēlas pagaidu prezidentu sevi pasludināja opozīcijas līderis Huans Gvaido. Viņš Maduro uzvaru 2018. gada vēlēšanās dēvē par neleģitīmu. Savukārt Maduro Gvaido ir nosaucis par ASV atbalstītu politiķi, kurš ar apvērsuma palīdzību vēlas gāzt viņa režīmu.
Maduro pērn sāka savu otro sešu gadu prezidentūras termiņu. Pirmajā reizē 2013. gadā Maduro, kurš bija sava sociālistu mentora, mirušā līdera Ugo Čavesa sekotājs, prezidenta vēlēšanās uzvarēja ar niecīgu 1,6 procentpunktu pārsvaru.
Viņa prezidentūras laikā valsts ekonomika piedzīvoja strauju lejupslīdi. Daudzi iedzīvotāji ekonomiskajās likstās vaino Maduro un viņa sociālistu valdību. Ekonomiskās problēmas ir veicinājis naftas cenu kritums un hiperinflācija. Cilvēkiem nav pieejamas pamata preces, pietrūkst pārtikas un medikamentu, kā arī ir bieži elektropadeves pārtraukumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
