Vienlaikus gan tikšot atcelts pilnīgais kviešu miltu eksporta aizliegums, taču noteiktas šī pārtikas produkta eksporta kvotas. Kopumā aprīlī, piemēram, ļauts eksportēt 200 000 tonnu kviešu un 70 000 tonnu miltu, kas ir ievērojami mazāk nekā vidēji mēnesī pēdējo divpadsmit mēnešu laikā – attiecīgi 350 000 tonnu kviešu un 123 500 tonnu miltu.
Eksporta kvotas ieviestas kā viens no līdzekļiem, lai valsts iedzīvotājiem iedvestu mieru un nodrošinātos ar rezervēm, ņemot vērā globālo ekonomisko aktivitāšu pierimšanu.
Kvotu ieviešana gan netīkot lielākajiem pārtikas ražotājiem un eksportētājiem, kuri uzskatot, ka valsts rezerves ir gana lielas, lai tās ļautu atgūt tirgus līdera statusu dažādu produktu eksportā. Piemēram, pirms nu jau vairāk nekā 20 gadiem Kazahstāna bija pasaulē lielākais kviešu ražotājs, bet kopš tā laika to apdzinušas vairākas valstis, tostarp Turcija un Krievija, turklāt par līderi uzskatāms Eiropas Savienības valstu bloks.
Pagājušās nedēļas izskaņā, 28. martā, valsts informācijas ministrs Daurens Abajevs ziņoja, ka valdība jau nedēļu iepriekš pieņēmusi aizliegumu eksportēt būtiskākās pārtikas preces - miltus, griķus, cukuru, kartupeļus, burkānus, sīpolus, kāpostus un saulespuķu eļļu. Ministrs vienlaikus apgalvoja, ka valstī esot ļoti lielas šo produktu rezerves.
Medijs atzīmē, ka līdzīgi kā citviet pasaulē pēc striktāku socializēšanās ierobežojumu pieņemšanas bija novērojama īslaicīga lielveikalu izpirkšana Kazahstānas lielākajās pilsētās, bet šobrīd situācija atgriezusies normālā stāvoklī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
