Covid-19 pandēmija nevar tikt izmantota par ieganstu demokrātijas procesu vājināšanai, otrdien paziņoja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Uzrula fon der Leiena.
Leina savā paziņojumā nepiemin Ungāriju, taču tas seko nākamajā dienā pēc tam, kad Ungārijas parlaments Covid-19 pandēmijas apstākļos uz nenoteiktu termiņu piešķīra ārkārtas pilnvaras premjerministra Viktora Orbana valdībai. Likums paredz arī vēršanos pret viltus ziņām, bet opozīcijā tas raisa bažas par mēģinājumu apslāpēt neatkarīgos medijus.
"Ir ļoti svarīgi, lai ārkārtas pasākumi netiku veikti uz mūsu pamatprincipu un vērtību rēķina. Demokrātija nevar darboties bez brīviem un neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem," teikt Leienas paziņojumā.
Jebkuriem ārkārtas pasākumiem jābūt ierobežotiem līdz nepieciešamajam apmēram un samērīgiem. Tie nedrīkst būt bezgalīgi, uzsvērts paziņojumā.
Beztermiņa ārkārtas stāvoklis kopš 15. marta pasludināts arī Serbijā, kas nav ES dalībvalsts, bet ir paudusi vēlmi iestāties blokā.
Pasaules Veselības organizācija 11. martā paziņoja, ka Covid-19 izplatīšanās ir sasniegusi globālas pandēmija līmeni.
Covid-19 uzliesmojuma dēļ visā pasaulē noteikti dažādi pārvietošanās un sociālās dzīves ierobežojumi, kas pamatīgi ietekmē ekonomiku. Virkne valstis slēgušas savas robežas ārzemniekiem, bet pilsētās noteikta karantīna. Daudzi cilvēki pavada laiku un strādā no mājām.
Kopumā vīruss, kura uzliesmojums pērnā gada decembrī sākās Ķīnas pilsētā Uhaņā, konstatēts vairāk nekā 190 valstīs, tostarp visās Eiropas valstīs.
Pasaulē fiksēti vairāk nekā 723 tūkstoši inficēšanās gadījumu, no tiem vairāk nekā 142 tūkstoši ASV. Kopumā no slimības miruši vairāk nekā 34 tūkstoši cilvēki, no tiem vairāk nekā 10 700 Itālijā.
Vairāk nekā 151 tūkstotis cilvēku ir izveseļojušies.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
