Eiropas Tautas partijā (EPP) ietilpstošas 13 partijas ceturtdien, 2. aprīlī, aicināja no šīs politiskās struktūras izslēgt Ungārijas valdošo partiju "Fidesz", šādi reaģējot uz to, ka tās līderis premjerministrs Viktors Orbāns valstī uzņēmies ārkārtas pilnvaras.
Orbāns uzstāj, ka viņam ir jāīsteno pārvalde ar ārkārtas pilnvarām, lai apturētu jaunā koronavīrusa epidēmiju. Lēmumu par ārkārtas pilnvaru piešķiršanu valdībai Covid-19 krīzes pārvarēšanai 30. martā pieņēma Ungārijas parlaments.
Tomēr daudzi, arī līdzšinējie EPP sabiedrotie, pārmet, ka Orbāns ar papildu pilnvaru uzņemšanos ir aizgājis pārāk tālu.
Skandināvijas, Grieķijas, Beļģijas, Lietuvas, Čehijas un Slovākijas konservatīvie, kas parakstījuši aicinājumu par "Fidesz" izslēgšanu no EPP, organizācijā nesastāda vairākumu.
Tomēr ar šo vēstuli tiek stiprinātas EPP prezidenta un bijušā Polijas premjerministra Donalda Tuska pozīcijas, kurš cenšas panākt EPP distancēšanos no Orbāna.
Vēstuli parakstījušās partijas arī mudina Eiropas Komisiju "nopietni izvērtēt situāciju Ungārijā", kā arī raksturoja Orbāna soli kā "liberālās demokrātijas pamatprincipu un Eiropas vērtību pārkāpumu".
Neilgi pirms vēstules publiskošanas EK prezidente Urzula fon der Leiena sacīja, ka ir "konkrēti noraizējusies" par Ungāriju, un solīja sekot līdzi situācijai.
Vairākas EPP partijas vēlas paturēt Orbānu savās rindās, lai nepieļautu, ka viņš pievienojas eiroskeptiskajiem populistiem.
Vācijas Kristīgo demokrātu savienība (CDU), kas arī ietilpst EPP, nav vēstuli parakstījušo vidū. Orbāns iepriekš centies panākt, lai CDU līdere Annegrēta Krampa-Karenbauere atbalsta viņu, nevis Tusku.
Vēstuli parakstījuši 13 konservatīvo un centriski labējo partiju līderi, arī divi valdību vadītāji – Grieķijas premjerministrs Kiriaks Micotakis un Norvēģijas premjerministre Erna Sūlberga.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
