10 svarīgi ES soļi cīņā ar Covid-19 pandēmiju un tās sekām  (17)

Jāpaturprātā, ka bieži vien internetā, un ne tikai, izplatītā informācija gan par pašu vīrusu, gan ES rīcību nav patiesa. Lai gaisinātu dezinformatoru radītās šaubas Eiropas Parlamenta Informācijas biroja Latvijā pārstāvji iepazīstina ar desmit lietām, ko ES dara cīņā ar koronavīrusa izraisīto krīzi. Turklāt arī šis saraksts visu laiku tiek papildināts.

Lai palīdzētu ierobežot vīrusa izplatīšanos Eiropā un ārpus tās, ES ir slēgusi visa bloka ārējās robežas nesvarīgiem braucieniem, vienlaikus nodrošinot nepieciešamo preču apriti, kā arī nepārtrauktu medicīnas un aizsardzības līdzekļu piegādi ES tirgū, veidojot "zaļās joslas". Papildu līdzekļi ir paredzēti Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram (ECDC), kas gatavo ātrus riska novērtējumus un sniedz atjauninātu informāciju par uzliesmojuma epidemioloģisko izmeklēšanu.

ES Civilās aizsardzības mehānisma ietvaros ES dalībvalstīm ir ātri pieejami ''RescEU'' medicīnas iekārtu krājumi -– pirmā kopējā Eiropas rezerve medicīnas iekārtām un aizsarglīdzekļiem, tādām kā plaušu ventilējamie aparāti un aizsargmaskas. ES izsludinātā kopīgā iepirkuma nolīguma ietvaros dalībvalstis var kopīgi iegādāties nepieciešamo medicīnisko aprīkojumu un zāles.

No ES pētniecības un inovāciju programmas "Apvārsnis 2020" tiek finansēti 18 pētniecības projekti un 140 pētniecības grupas visā Eiropā, lai paātrinātu vakcīnas iegūšanu. Programmas mērķis ir atbalstīt darbu pie vakcīnas izstrādes un efektīvāku medicīnas sistēmu ieviešanas, nodrošināt precīzāku diagnostiku un ārstēšanas metodes, stiprināt sagatavotības jomu un klīnisko pārvaldību.

Lai palīdzētu ES pārvarēt pandēmijas ekonomiskās un sociālās sekas, Eiropas Komisija nāks klajā ar jaunu priekšlikumu daudzgadu budžetam 2021. - 2027. gadam, kas ietvers stimulējošu pasākumu kopumu. Priekšlikums ir jāapstiprina Eiropas Parlamentam.

Pateicoties ES Civilās aizsardzības mehānismam, mājās ir atgriezušies vairāk nekā 10 000 eiropiešu, kuri Covid-19 uzliesmojuma dēļ bija ''iesprostoti'' vairākās pasaules valstīs.

Eiropas Parlaments atbalstīja jaunus noteikumus, kas ļauj dalībvalstīm pieteikties finansiālai palīdzībai no ES Solidaritātes fonda Covid-19 vīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanai. Ņemot vērā nesen pieņemto lēmumu par fonda darbības jomas paplašināšanu, iekļaujot tajā ārkārtas stāvokli sabiedrības veselības jomā, krīzes skartajām dalībvalstīm 2020. gadā būs pieejami finansiālie līdzekļi līdz pat 800 miljoniem eiro, lai novērstu pandēmijas radītās sekas.

Eiropas Centrālā banka piešķir 750 miljardus eiro valsts parāda atmaksas atvieglošanai krīzes laikā, kā arī 120 miljardus eiro kvantitatīvu atvieglojumu pasākumiem un 20 miljardus eiro parādzīmju iepirkšanai. Papildus tam EP deputāti nobalsoja par 37 miljardu eiro piešķiršanu ES valstīm no pieejamiem ES struktūrfondiem, lai pārvarētu koronavīrusa izraisīto krīzi un sniegtu atbalstu veselības aprūpes jomai, uzņēmumiem un darba ņēmējiem.

Lai nodrošinātu, ka darbinieki var saglabāt savas darbavietas, kamēr uzņēmumi sašaurina vai pārtrauc darbību Covid-19 izraisītās krīzes dēļ, Eiropas Komisija ir ierosinājusi valsts atbalstītu nodarbinātības shēmu, kurā darbiniekiem būtu iespējams strādāt saīsinātu darba laiku (SURE programma īstermiņa nodarbinātības pasākumiem).

Tā kā miljoniem cilvēku ir spiesti palikt mājās, ES vērsās pie lielākājām tiešsaistes platformām, tādām kā "Netflix", "Facebook" un "YouTube", ar aicinājumu pazemināt straumēšanas kvalitāti, lai novērstu interneta pārslodzi. Tas ļauj ikvienam izmantot internetu gan darbam, gan atpūtai.

Eiropas Parlaments atbalstīja Komisijas priekšlikumu uz laiku apturēt tukšos "spoku lidojumus". Tas ļauj lidsabiedrībām neveikt lidojumus ar tukšām lidmašīnām, vienlaikus saglabājot pacelšanās un nosēšanās laika nišas nākamajā lidojumu plānošanas periodā,