Lai gan Ķīna var tikt uzskatīta par aktuālās Centrālās un Austrumeiropas reģiona definīcijas radītāju un pat institucionalizētāju, tās centieni iedzīvināt savus politiskos uzskatus sadarbībā ar to nav sekmējušies, secināts CHOICE* pētījumā, kura tapšanā piedalījās arī Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova.
Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu "pamatnostādnēs norādīto sadarbības mērķu jomas ir paplašinājušās, iekļaujot jautājumus, kas saistīti ar "Viena josla, viens ceļš" iniciatīvu un pēdējā laikā arī ar [Ķīnas] globālo darba kārtību". "Tomēr kopējie dokumenti atklāj, ka Ķīna nav spējusi pārnest savas ārpolitikas koncepcijas sadarbības valodā ar Centrālās un Austrumeiropas valstīm," secināts pētījumā.
Pētnieki atzīmē, ka noticis tieši pretējais – šī reģiona valstis, kurās ietilpst Baltijas valstu trio, Bulgārija, Čehija, Grieķija, Horvātija, Polija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija, kā arī ārpus Eiropas Savienības esošās Albānija, Bosnija, Maķedonija, Melnkalne un Serbija, savu sadarbību ar Ķīnu kopumā veidojušas galvenokārt atbilstoši ES politikai un savām nacionālajām interesēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
