Lai gan Ķīna var tikt uzskatīta par aktuālās Centrālās un Austrumeiropas reģiona definīcijas radītāju un pat institucionalizētāju, tās centieni iedzīvināt savus politiskos uzskatus sadarbībā ar to nav sekmējušies, secināts CHOICE* pētījumā, kura tapšanā piedalījās arī Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova.
Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu "pamatnostādnēs norādīto sadarbības mērķu jomas ir paplašinājušās, iekļaujot jautājumus, kas saistīti ar "Viena josla, viens ceļš" iniciatīvu un pēdējā laikā arī ar [Ķīnas] globālo darba kārtību". "Tomēr kopējie dokumenti atklāj, ka Ķīna nav spējusi pārnest savas ārpolitikas koncepcijas sadarbības valodā ar Centrālās un Austrumeiropas valstīm," secināts pētījumā.
Pētnieki atzīmē, ka noticis tieši pretējais – šī reģiona valstis, kurās ietilpst Baltijas valstu trio, Bulgārija, Čehija, Grieķija, Horvātija, Polija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija, kā arī ārpus Eiropas Savienības esošās Albānija, Bosnija, Maķedonija, Melnkalne un Serbija, savu sadarbību ar Ķīnu kopumā veidojušas galvenokārt atbilstoši ES politikai un savām nacionālajām interesēm.
Ķīna nesekmīgi centusies noraidīt ES bažas, ka tā ar "17+1" sadarbības formāta attīstīšanu starp Ķīnu un minētajām valstīm cenšas šķelt ES. Tomēr bijuši tikai daži kopumā maznozīmīgi gadījumi, kad valstis izvēlas īstenot Ķīnai labvēlīgu politiku, kuri ir pretrunā ar ES politiku. Šajā ziņā pētnieki piemin vienīgi ES dalībvalsts Ungārijas centienus individuāli stiprināt ekonomiskās saiknes ar Ķīnu.
Vienlaikus pētījuma autori atzīmē, ka ES institūcijām un bloka Rietumeiropas dalībvalstīm jāņem vērā Centrālās un Austrumeiropas valstu vēlme uzlabot attiecības ar Ķīnu un attiecīgi ES aktīvāk jāiesaista šī reģiona valstis centienos izveidot kopēju ES politiku attiecībā pret Austrumu lielvalsti, kas atspoguļotu visu ES dalībvalstu intereses.
"Savas mājas sakārtošana ir priekšnosacījums, lai ES būtu efektīvs spēlētājs sadarbībā ar Ķīnu. Iekšējais dalījums nav Ķīnas veidots, bet tiek reizēm prasmīgi izmantots tās labumam," secina pētnieki.
Viņi cita starpā ES iesaka nospraust skaidru iestāšanās plānu Rietumbalkānu valstīm, lai mazinātu pamatu Ķīnas ietekmes nostiprināšanai. Savukārt "17+1" formātā iekļautajām 17 Eiropas valstīm būtu nepieciešama aktīvāka savstarpējā komunikācija, lai Ķīnas radītais formāts kļūtu par daudzpusīgu to interesēm kalpojošu forumu. Savstarpēja sacensība par Ķīnas uzmanību tikai pasliktinās to pozīciju, atzīmēts pētījumā.
Tāpat pētnieki mudina sekot līdzi, lai "17+1" formāts sekotu ES nostādnēm arī tajā, ka attiecībā uz, piemēram, savstarpējo sakaru veicināšanu, tas labāk integrētu arī Austrumu partnerības valstis.
* Pētījums tapis "China Observers in Central and Eastern Europe" tīkla ietvaros.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
