Mūsu reģionā pietrūkst kritiskas informācijas par Ķīnu, bažīgi pētnieki  (48)

Pētījumā apskatīts plašs reģions, kurā ietilpst Baltijas valstu trio, Bulgārija, Čehija, Grieķija, Horvātija, Polija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija, kā arī ārpus Eiropas Savienības esošās Albānija, Bosnija, Maķedonija, Melnkalne un Serbija. Tās visas ar Ķīnu sadarbojas tā dēvētajā "17+1" formātā.

"Neatkarīgi no tā, kurš īsteno cilvēku savstarpējo sadarbību, pētnieki to vērtē kā ne-neitrālu starptautiskās sadarbības formu – tādu formu, kas savā pamatā ietver maigu/normatīvu spēka projekciju," atzīmē pētnieki. Citiem vārdiem – jebkurš, kurš veicina starpvalstu sadarbību kultūras, izglītības, medicīnas vai kādā citā formātā, to dara ar mērķi.

Attiecīgi, ņemot vērā to, cik dziļi Ķīnas sabiedrību caurvij Komunistiskās partijas aparāts, jebkura ķīniešu sabiedrības sadarbība ar citas valsts iedzīvotājiem patiesībā jāuztver kā Ķīnas valdības sadarbība ar citas valsts sabiedrību, atzīmē pētnieki. Pētījums ciešāk apskatīja tieši šo - Ķīnas valdības sadarbības formas ar Centrālās un Austrumeiropas reģiona valstu iedzīvotājiem

Ja ekonomiskā sadarbība ir salīdzinoši niecīga un vairumā reģiona valstu vispār nav jūtama ārpus plika eksporta un importa bilances, tad "izglītības un kultūras jomās Ķīnas sadarbība ar Centrālās un Austrumeiropas reģiona valstīm izskatās pēc panākumu stāstiem", norāda pētījuma autori.

Abās jomās ir izmērāmi rezultāti un, piemēram, skaidri redzami ķīniešu valodas un kultūras popularizēšanas centieni. Turklāt par spīti augošajām starptautiskajām bažām par Konfūcija institūtu iespējami graujošo iespaidu uz akadēmisko brīvību, to skaits reģiona valstīs ir pieaudzis. Manāmi audzis arī apmaiņas programmu un šī Eiropas daļas jauniešiem piešķirto stipendiju skaits studijām Ķīnā.

Pētījumā atzīmēts, ka datu trūkuma dēļ to ietekme gan vēl ir jāpēta, vienlaikus atzīmējot, ka Konfūcija institūti draud kļūt par ietekmīgāko Ķīnas tēla veidotāju reģionā, ja Centrālās un Austrumeiropas reģionā neatradīsies reģionāla, nacionāla vai Eiropas Savienības līmeņa fondi studiju programmām, kas piedāvās kritisku informāciju par Ķīnu.

Pētnieki arī pauž satraukumu, ka vairums sociālā līmeņa sadarbības starp Ķīnu un Centrālās un Austrumeiropas reģiona valstīm netiek plaši atspoguļota vai pat ir necaurredzama. Rezultātā daļu sadarbības Ķīna īstenota tiešā individuālā līmenī ar nevalstiskām organizācijām, medijiem un izglītības iestādēm, kā rezultātā tiek veicināta viņu nekritiska attieksme pret jebkuru sadarbības formu ar Austrumu lielvalsti, "kas pats par sevi ir problēma".

"Neatkarīgs faktos balstīts [notiekošā] atspoguļojums medijos ir nepieciešams, lai sasniegtu lielāku caurskatāmību un izprastu cilvēciskā līmenī notiekošo sadarbību starp Ķīnu un reģiona valstu sabiedrībām," secina pētnieki. Pētījums atzīmē, ka Ķīnai ir būtiskas priekšrocības, ņemot vērā tās izmēru, pieejamos resursus un brīvo informācijas pieeju Eiropā.

Vienlaikus gan pētnieki uzsver, ka "svarīgi visus sociālos sadarbības veidus ar Ķīnu neskatīt kā potenciālus draudus". "Tā vietā jākoncentrējas uz caurspīdīguma nodrošināšanu, kā arī integritātes saglabāšanu, radot līdzvērtīgus apstākļus visu iesaistīto dalībnieku sadarbībai."

Reģiona valstīm nacionālā līmenī arī jāapzinās, ka pieaugoša skepse pret Ķīnu var pārvērsties par nevēlamu rasistisku attieksmi pret ķīniešu diasporu, studentiem un tūristiem. Lai izvairītos no sinofobijas palielināšanās, sabiedrībai saprotami jānodala Ķīnas pārvaldes institūciju darbības kritika no informācijas par ķīniešu pilsoņiem un viņu klātbūtni reģionā, atzīmēts pētījumā.

* Pētījums tapis "China Observers in Central and Eastern Europe" tīkla ietvaros.