Neatkarīga finansējuma trūkums akadēmiskām programmām, Konfūciju institūtu popularitāte un atsevišķu nevalstisko organizāciju, mediju un izglītības iestāžu nekritiskā attieksme Ķīnai Centrālās un Austrumeiropas reģionā dod iespēju radīt sev vēlamo attieksmi pret to, secināts CHOICE* pētījumā, kura tapšanā piedalījās arī Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova.
Pētījumā apskatīts plašs reģions, kurā ietilpst Baltijas valstu trio, Bulgārija, Čehija, Grieķija, Horvātija, Polija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija, kā arī ārpus Eiropas Savienības esošās Albānija, Bosnija, Maķedonija, Melnkalne un Serbija. Tās visas ar Ķīnu sadarbojas tā dēvētajā "17+1" formātā.
"Neatkarīgi no tā, kurš īsteno cilvēku savstarpējo sadarbību, pētnieki to vērtē kā ne-neitrālu starptautiskās sadarbības formu – tādu formu, kas savā pamatā ietver maigu/normatīvu spēka projekciju," atzīmē pētnieki. Citiem vārdiem – jebkurš, kurš veicina starpvalstu sadarbību kultūras, izglītības, medicīnas vai kādā citā formātā, to dara ar mērķi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
