Krievijas Federācijas sastāvā esošās Čečenijas Republikas prezidents Ramzans Kadirovs atteicies atvērt reģiona robežas, ko pieprasīja federālās valdības premjerministrs Mihails Mišustins, vēsta portāls “Currenttime”.
Čečenija ir pirmais Krievijas reģions, kas no 5. aprīļa slēdza robežas, lai ierobežotu Covid-19 slimības izplatību.
Krievijas valdības premjerministrs uz to reaģēja ar kritiku un reģionālo robežu slēgšanu nosauca par nepieļaujamu, kā arī pieprasīja reģionālajām varām nepārsniegt savas pilnvaras.
Mišustins valdības sēdē pirmdien norādīja, ka Krievijā novēroti gadījumi, kad atsevišķos reģionos traucēta cilvēku un transporta brīva kustība. "Nevajag jaukt reģionālās pilnvaras ar federālajām," brīdināja Mišustins.
Kadirovs tomēr atteicies robežas atvērt. "Protams, mēs nelaidīsim iekšā personas bez Čečenijas Republikas pieraksta," prezidents ierakstīja savā "Telegram" kanālā.
Tāpat čečenu līderis norāda, ka Mišustins maldina un sniedz nepatiesu informāciju: republikas robežas neesot slēgtas tranzīta transportam, pārtikas, medikamentu un citu svarīgu preču pārvadājumiem, un lēmums nekaitējot loģistikai.
Ierobežojošie pasākumi ieviesti pēc tam, ka vairākiem Čečenijas iedzīvotājiem, kas atgriezās no Maskavas, konstatēts Covid-19, skaidro Kadirovs.
Krievijas opozicionāri jau sen ir cēluši trauksmi, ka no Maskavas dāsni subsidētajā Čečenijā Kadirovs ir izveidojis sev vien pakļautu teritoriju, kur nedarbojas Krievijas likumi un ar saviem drošības spēkiem, kas būtībā ir drauds nacionālajai drošībai.
Krievijā līdz šim oficiāli reģistrēti vairāk nekā 7495 Covid-19 gadījumi, 58 cilvēki ir miruši.
Pasaules Veselības organizācija 11. martā paziņoja, ka Covid-19 izplatīšanās ir sasniegusi globālas pandēmijas līmeni.
Covid-19 uzliesmojuma dēļ visā pasaulē noteikti dažādi pārvietošanās un sociālās dzīves ierobežojumi, kas pamatīgi ietekmē ekonomiku. Virkne valstis slēgušas savas robežas ārzemniekiem, bet pilsētās noteikta karantīna. Daudzi cilvēki pavada laiku un strādā no mājām.
Kopumā vīruss, kura uzliesmojums pērnā gada decembrī sākās Ķīnas pilsētā Uhaņā, konstatēts vairāk nekā 200 valstīs.
Pasaulē fiksēti vairāk nekā 1,3 miljoni inficēšanās gadījumu, no tiem vairāk nekā 367 tūkstoši ASV. Kopumā no slimības miruši vairāk nekā 74 tūkstoši cilvēki, no tiem vairāk nekā 16 tūkstoši Itālijā.
Vairāk nekā 286 tūkstoši cilvēku ir izveseļojušies.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
