Katrai pusei ir savs skatījums uz notiekošo. Par okupētajām teritorijām, Izraēlas gaisa triecieniem Gazas joslā, par nožogojumu, kas atdala Izraēlas un palestīniešu teritorijas, par izraēliešu apmetnēm Rietumkrastā.
"Delfi" Izraēlā viesojās februāra beigās, vēl pirms Covid-19 epidēmija tika atzīta par globālu pandēmiju un virknē valstu stājās spēkā stingri ierobežojošie pasākumi.
Starp abām pusēm vērojama milzīga neuzticēšanās. Ap 85% izraēliešu un aptuveni tikpat palestīniešu uzskata, ka otra puse nemaz nevēlas panākt mieru, statistikas datus skaidro Palestīnas Politikas un pētījumu centra pētnieks doktors Halivs Šikaki.
Drošības sēta vai "aparteīda mūris"
Vistuvāk mierīgai līdzāspastāvēšanai Izraēla un Palestīna bija 2000. gadā, kad Oslo miera procesa ietvaros Kempdeividā, ASV, kopā ar palestīniešiem tika zīmētas kartes. Izraēla sarunu finālā bija gatava dot Palestīnai 94% okupētā Rietumkrasta un kā jūdaistiem, tā musulmaņiem nozīmīgo Jeruzalemes Tempļa kalnu.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
