Ukrainas ugunsdzēsēji sestdien pastiprinājuši centienus apdzēst ugunsgrēkus netālu no bijušās Černobiļas atomelektrostacijas (AES), kuri deg jau divas nedēļas un dūmi no kuriem ietinuši smogā galvaspilsētu Kijevu.
Reģionā joprojām deg vismaz seši ugunsgrēki, liecina Ukrainas Ārkārtas dienesta sestdien publicētās kartes.
Ugunsgrēku dzēšanā iesaistījušies vairāk nekā 700 ugunsdzēsēji, kas izmanto helikopterus.
Pēc satelītuzņēmumiem aplēsts, ka ugunsgrēki skāruši 11 500 hektārus meža, taču vides aizstāvju organizācija "Greenpeace" saka, ka patiesā platība varētu būs četras reizes lielāka.
Tikmēr biezs smogs ietinis galvaspilsētu Kijevu, kas atrodas 70 kilometru attālumā no Černobiļas slēgtās zonas robežas. Varasiestādes uzstāj, ka trīs miljonus iedzīvotāju lielajā pilsētā radiācijas līmenis nav paaugstināts.
Vācija sestdien paziņoja, ka nosūtīs Ukrainai palīdzību 230 000 eiro vērtībā, tostarp specializētu mežu ugunsgrēku dzēšanas mašīnu, 80 radiācijas dozimetrus un 15 kilometrus šļūteņu.
Černobiļas AES katastrofa 1986.gada 26.aprīlī ir lielākais civilās kodolenerģētikas negadījums. Eksplozijā notikuma vietā gāja bojā 30 cilvēki, bet simtiem cilvēku mira vēlāk radiācijas izraisītu slimību dēļ. Precīzs upuru skaits nav noteikts. Toreizējās padomju varasiestādes sākotnēji mēģināja slēpt kodolkatastrofas mērogus.
30 kilometru rādiusā ap AES tika evakuēti 350 000 cilvēku, šajā zonā joprojām nav ļauts dzīvot. Taču aptuveni 200 cilvēki, neskatoties uz oficiālo aizliegumu, ir atgriezušies šajā zonā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
