Ķīna oficiāli devusi nosaukumus 25 salām, rifiem, kā arī 55 zemūdens ģeogrāfiskajiem veidojumiem Dienvidķīnas jūrā, ko "Ķīnas eksperti slavējuši kā atkārtotu Ķīnas suverenitātes apstiprināšanu reģionā", raksta Ķīnas valdības medijs "Global News".
Divas Ķīnas ministrijas – Civillietu un Dabas resursu – svētdien publicēja vietu nosaukumus, kā arī publicēja to ģeogrāfiskās atrašanās vietas koordinātas.
Standarta nosaukumu piešķiršana atspoguļo Ķīnas suverenitāti pār šīm salām Dienvidķīnas jūrā un tās ieskaujošajiem ūdeņiem, medijam norādījis Pekinas Cinghua Universitātes Nacionālās stratēģijas institūta izpētes departamenta direktors Kvians Fengs. Viņš arī skaidrojis, ka šī rīcība ir atbilstoši ne tikai Ķīnas politiskajam skatījumam, bet arī atbilstot Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijai.
Ķīna uzskata, ka tai pienākas gandrīz visa Dienvidķīnas jūra, tādējādi konkurējot ar tās aizjūras kaimiņiem Vjetnamu, Malaiziju, Filipīnām, Bruneju, Taivānu un Indonēziju. Tie lielvalsti apsūdz mākslīgu salu radīšanā, uz kurām tiek celtas būves, kas varētu tikt izmantotas militāriem mērķiem.
Dienvidķīnas jūrā jau vairākus gadus darbojas kuģi zemes "rakšanai", kuri pieder Ķīnai. Ķīna pēc ASV aplēsēm jau pirms dažiem gadiem jūrai bija atguvusi vairāk nekā 800 hektārus zemes – vairāk nekā visas pārējās Dienvidķīnas jūras piekrastes valstis kopā un vairāk nekā tas bijis visā reģiona vēsturē.
Ķīna visu līdzšinējo kritiku noraidījusi, ziņojot, ka Ķīnas darbības ir "pamatotas un likumīgas", un ir nepareizi kritizēt Ķīnu par miera un stabilitātes ietekmēšanu būvniecības aktivitāšu dēļ. Iepriekš Ķīna ziņoja, ka tās veiktā salu būvniecība ir likumīga un nepieciešama suverenitātes stiprināšanai.