Haftars pasludina sevi par Lībijas līderi; pasaule klusē  (64)

Haftars ar Ēģiptes, Saūda Arābijas, Krievijas, Francijas un citu ārvalstu bruņoto spēku un algotņu grupējumu palīdzību pārņēmis plašu Ziemeļāfrikas valsts teritoriju. Turklāt kopš pērnā gada aprīļa sākuma viņa spēki īsteno operāciju "Cieņas plūdi" pret ANO formāli atbalstīto valdību, lai ieņemtu galveno pretinieku nocietinājumu – galvaspilsētu Tripoli.

Ar tās ieņemšanu gan viņa kaujiniekiem līdz šim nav veicies. Jau dažas dienas pēc operācijas sākuma tie "iesprūda" Tripoles priekšpilsētās, nespējot pārraut ANO atbalstītajai valdībai nepakļauto, bet Tripoli kontrolējošo grupējumu turēto perimetru. Savukārt šogad pēc Turcijas un Kataras aktīvākas iesaistes ANO atbalstītās valdības pusē, tostarp vairāku tūkstošu sīriešu džihādistu kaujinieku ievešanas Haftara spēki tika atsisti no vairākām piekrastes pilsētām uz austrumiem no galvaspilsētas.

Tas gan nav liedzis militārajam komandierim paplašināt savas formālās pilnvaras. Līdz šim valsts austrumos, kuros saimniekoja viņa "Lībijas Nacionālā armija", formālā vara bija tā dēvētajai Tubrukas valdībai, kura bāzējās Bengāzī. Formāli pārvaldes vadošā institūcija bija Lībijas pārstāvju palāta, kurai "Lībijas Nacionālā armija" skaitījās pakļauta. To, ka palāta bija tikai formāls veidojums jau līdz šim, gan skaidri demonstrēja tas, ka augsta līmeņa oficiālajās sarunās valsts austrumu spēkus parasti pārstāvēja Haftars personīgi.

Patlaban 76 gadus vecais Haftars 1969. gadā palīdzēja nākt pie varas Lībijas diktatoram Muamaram Kadafi un viņa pakļautībā karoja gan ar Izraēlu, gan Čadu. Haftars kopā ar sabiedrotajiem armijas vadībā 80. gadu beigās plānoja Kadafi gāšanu. Plāns tā arī netika īstenots, un 1990. gadā viņš devās trimdā uz ASV, bet aizmuguriski tika notiesāts uz nāvi. Gandrīz divas desmitgades Amerikā nodzīvojušais armijas pulkvedis Lībijā atgriezās jau kā viens no redzamākajiem opozīcijas līderiem.

Pēc Haftara vienpusējā paziņojuma televīzijā pirmdienas vakarā (titulfoto redzams kadrs no viņa uzrunas) par viņa vadītā "Bruņoto spēku ģenerālštāba" lēmumu "pieņemt tautas gribu" viņiem pārvaldīt valsti, un tādējādi formālu kļūšanu par valsts līderi, pārsteigti bijuši pat sabiedrotie. Kāds informēts avots no Krievijas "Reuters" atzinis, ka paziņojums bijis "pārsteidzošs", atzīmējot, ka miera panākšanai visu iesaistīto karojošo pušu starpā jāturpina politiskas sarunas. Oficiāli komentāri no sabiedrotajiem un lielvalstīm līdz šim nav sekojuši.