Bīskaps Stefans pavēstīja, ka izlemts mozaīku katedrālē neizvietot. Pēc viņa teiktā, plašu publicitāti ieguvušās fotogrāfijas ar mozaīku uzņemtas darbnīcā, nevis katedrālē.
"Saskaņā ar valsts galvas vēlmi mākslinieciskā padome izlēma to neizvietot," pavēstīja Stefans.
Bruņoto spēku katedrāles būve atrodas militārās tematikas parkā "Patriots" pie Kubinkas pilsētas. Uz dievnama interjera sienām līdzās Kristus, Dievmātes un svēto tēliem vienā no mozaīkām būtu bijis redzams arī valsts vadītāju panteons.
Mozaīkā līdzās Putinam redzamas arī vairākas mūsdienu Krievijas vadošās amatpersonas, arī aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs un Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs.
Celtnē tiks cildināti arī citi "Krievijas tautas kauju panākumi", arī nesenā Krimas okupācija, pavēstījusi Krievijas Aizsardzības ministrija.
Teju 100 metrus augstā celtne ar sešiem zelta kupoliem Krievijā būs trešais lielākais pareizticīgo dievnams.
Vienā no mozaīkām redzams sauklis "Krima ir mūsu!", kas pēc tam, kad Krievija 2014.gadā okupēja Ukrainai piederošo Krimu, kļuvis par iecienītu krievu nacionālistu lozungu.
Citā mozaīkā redzami karavīri un plakāti ar padomju tirānu Josifu Staļinu.
Iepriekš tika plānots būvi pabeigt līdz 9.maijam, kad Krievijā tiek atzīmēta Uzvaras diena, taču ceturtdien informēts avots pavēstīja, ka koronavīrusa pandēmija likusi pārcelt katedrāles atklāšanu no 6.maija uz vēlāku laiku.
Avots pieļāva, ka katedrāles atklāšanu varētu saskaņot ar oficiālo Uzvaras dienas svinēšanu, kas varētu būt 24.jūnijs vai 3.septembris.
Katedrāle izpelnījusies asu kritiķu nopēlumu, arī no vēsturnieka Sergeja Brjuna puses, kurš interjeru raksturojis kā "Krievijas vēstures un valstiskuma izsmieklu".
"Pirmo reizi baznīca devusi svētību tam, ka tempļa telpā parādās šausmīgs kristiešu vajātājs, kurš nav nožēlojis grēkus, nežēlīgs cilvēku slepkava," izsakoties par Staļina attēlošanu jaunajā katedrālē, publikācijā laikrakstā "Vedomosti" norāda Brjuns.
"Tādu zaimošanu un atkāpšanos no ticības pareizticīgo baznīca nav pieredzējusi nedz osmaņu, nedz Staļina dzīves gados," atgādina vēsturnieks.
"Staļina parādīšanās šajā telpā ir pretrunā ar Krievijas jauno mocekļu godināšanu, kas atdusas bezvārda kapos Alapajevskā, Butovas poligonā, Solovkos," uzsvēra Brjuns, atgādinot par padomju režīma upuru apbedījumu un masu slepkavību vietām.
Tomēr Krievijas Pareizticīgā baznīcas oficiālie pārstāvji pārmetumus noraida.
"Nav iespējams demontēt mūsu valsts vēsturi," radio "Eho Moskvi" sacīja virspriesteris Leonīds Kaļiņins, kurš vada baznīcas mākslas un arhitektūras padomi.
Viņš aizstāvēja Staļina attēlošanu, norādot, ka viņš vadījis Padomju Savienību uz uzvaru karā.
Arī pret dievnamā attēlotajiem bruņotajiem karavīriem maskās, kas ieņēma Krimu operācijā "bez asinsizliešanas", garīdzniekam pretenziju nav.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!