Deklarācijā viņš rosināja izveidot Eiropas Ogļu un tērauda kopienu, kuras dalībnieki apvienotu savu akmeņogļu un tērauda ražošanu. Par kopienas dibinātājām kļuva Francija, Rietumvācija, Itālija, Nīderlande, Beļģija un Luksemburga, un tā bija pirmā no pārnacionālajām Eiropas institūcijām, kuras pārauga un attīstījās, izveidojot tagadējo Eiropas Savienību.
Laikā, kad Šūmanis nāca klajā ar šobrīd vēsturiski svarīgo deklarāciju, Eiropa joprojām pūlējās pārvarēt tikai pirms pieciem gadiem norimušā Otrā pasaules kara postošās sekas. Apņēmušās vairs nepieļaut tik briesmīgu karu, Eiropas valstis secināja, ka, apvienojot akmeņogļu ieguvi un tērauda ražošanu, kā teikts deklarācijā, karš starp vēsturiskajām sāncensēm Franciju un Vāciju "ne tikai kļūs neiedomājams, bet arī praktiski neiespējams".