Starp Prāgu un Maskavu pēdējā laikā vērojama diplomātiska spriedze.
Prāgā par spīti Maskavas iebildumiem nesen tika demontēts piemineklis padomju maršalam Ivanam Koņevam, kā arī ir atklāta piemiņas plāksne tā sauktās "Krievijas Atbrīvošanas armijas" (ROA) karavīriem, kurus Krievijā uzskata par nodevējiem. Savukārt laukums pie Krievijas vēstniecības Prāgā februārī nosaukts 2015. gadā nogalinātā Kremļa kritiķa Borisa Ņemcova vārdā.
Spriedze pieauga tik tālu, ka Prāgas mēram un divu rajonu galvām tika norīkota policijas apsardze, bet čehu mediji ziņo, ka Krievijas aģenti plānojuši noindēt čehu amatpersonas.
Kāds krievu diplomāts valstī esot ievedis nāvējošo indi rīcinu. Kā iespējamo indes vedēju Čehijas medijos identificē Krievijas diplomātu Andreju Končakovu, kurš vada Krievijas aģentūras "Rossotrudņicčestvo" Čehijas nodaļu. Laikraksts "Lidovky" ziņo, ka aizdomās turētais diplomāts patiesībā ir Krievijas specdienestu darbinieks.
Tikmēr demontētais Koņeva piemineklis, par ko Krievijā ierosināta krimināllieta, nav aizmirsts. Fotoaģentūru attēli liecina, ka 8. maijā pie bijušā Koņeva pieminekļa postamenta ar plakātiem un karogiem pulcējās prokremliskā motociklistu kluba "Nakts vilki", ko tautā pazīst kā "Putina baikerus", Čehijas nodaļas biedri un citi aktīvisti.
Savukārt naktī uz 9. maiju, kad Krievijā atzīmē Uzvaras dienu, uz postamenta kāds novietojis klozetpodu. Šo incidentu pārbauda policija, ziņo portāls "Novinky.cz".
Rajona Prāga-6 mērs Ondržejs Kolaržs, kurš ir viens no tiem, kura dzīvībai čehu izlūkdienesti saskatījuši briesmas un norīkojuši apsardzi, nosodīja poda parādīšanos pieminekļa vietā.
"Ja kādam gribas izpausties šādā veidā laikā, kad tiek svinētas Otrā pasaules kara beigas, tad viņam galvā ir fekālijas," politiķa teikto citē "Radio Svoboda".
9. maijā Krievijas vēstniecība Prāgā paziņoja, ka ir gatava veikt pārrunas ar čehu varasiestādēm "par asākajiem savstarpējo attiecību jautājumiem", tostarp situāciju ar Koņeva pieminekli.
Vladimira Putina vadītajā Krievijā aktīvi tiek uzturēts padomju skatījums uz Otrā pasaules kara vēsturi, kurā PSRS spēki ir "atbrīvotāji", lai gan virkne Eiropas valstu pēc kara palika totalitārās PSRS jūgā. Maskava asi reaģē uz kādreiz okupēto valstu paziņojumiem un darbībām, kas ir pretrunā vai apšauba šo Kremļa pozīciju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
