Pirms 75 gadiem, 1945. gada maija sākumā, Eiropā noslēdzās 2. pasaules karš. Berlīne bija jau kritusi, pēdējās sadursmes notika vēl tikai dažviet Kurzemē, Čehijā un Polijā. 5. maijā Austrijas Alpos norisinājās viena no šī kara dīvainākajām kaujām: saujiņa amerikāņu un vācu karavīru pirmo un vienīgo reizi karoja plecu pie pleca pret kopēju ienaidnieku – “Waffen SS” vienībām.
Iteras ciems un pils atrodas Austrijas rietumos, Tirolē, netālu no robežas ar Vāciju. Nelielā pils, kas atrodas 666 metru augstumā virs jūras līmeņa, kā cietoksnis tika celta 13. gadsimtā, vairākkārt pārbūvēta, līdz 20. gadsimta sākumā tur tika ierīkota viesnīca. 1943. gadā pili pārņēma nacistu represīvās iestādes un tajā tika ierīkota Dahavas koncentrācijas nometnes “filiāle” prominentiem franču ieslodzītajiem.
1945. gada maijā pilī apcietinājumā atradās viens no visu laiku labākajiem franču tenisistiem Žans Borotrā, bijušie Francijas premjerministri Eduārs Daladjē un Pols Reino, armijas komandieri Moriss Gamelēns un Maksims Veigands, Šarla de Golla vecākā māsa Marija-Agnese de Golla, Francijas arodbiedrību līderis Leons Žuo un vairāki citi. Kopā ar “VIP” cietumniekiem pilī bija ieslodzīti arī vairāki austrumeiropieši, kuri tika iesaistīti saimniecības darbos.
Tuvojoties kara beigām, ieslodzītie kļuva nemierīgi, jo, lai arī daudzās frontēs Vācija bija kapitulējusi, šajā Tiroles nostūrī joprojām valdīja nacisti. Cietuma priekšnieks SS virsnieks Sebastians Vimmers gan ieslodzītos mierināja, ka viņi netiks nogalināti, jo tas būtu pretēji Vācijas “pēckara interesēm”, grāmatā “Pēdējā kauja” raksta vēsturnieks Stīvens Hārdings.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
