Zviedriju līdzīgi kā daudzas citas valstis visā pasaulē skāris jaunais koronavīruss, taču atšķirībā no citām Ziemeļvalstīm un pārējās Eiropas, Zviedrija nav īstenojusi ārkārtējus pārvietošanās ierobežojumus.
Tā vietā Stokholma aicinājusi pilsoņus uzņemties atbildību un ievērot sociālās distancēšanās vadlīnijas. Tiesa, ieviesti arī daži ierobežojumi, piemēram, aizliegts pulcēties vienkopus vairāk nekā 50 personām un apmeklēt veco ļaužu aprūpes namus.
Taču bērni līdz 16 gadu vecumam turpina doties uz skolu, kafejnīcas, bāri un restorāni ir atvērti un uzņēmumi turpina darbu.
Zviedrijas Statistikas biroja pārstāvis sacīja, ka "jāatgriežas 1993. gada decembrī, lai atrastu vēl lielāku mirušo skaitu viena mēneša laikā".
1993. gadā Zviedrijā kopumā tika reģistrēti 97 008 nāves gadījumi, tam izvēršoties par "nāvējošāko" gadu kopš 1918. gada, kad valstī plosījās spāņu gripa.
1993. gada decembra lielajam mirušo skaitam nav konkrēta skaidrojuma, bet tolaik plosījās gripas epidēmija, norādīja Zviedrijas Statistikas pārvaldes pārstāvis.
Saskaņā ar sākotnējiem datiem mirstība kopš aprīļa beigām ir mazinājusies, tostarp arī Stokholmā, kuru jaunais koronavīruss skāris vissmagāk. Aprīļa sakumā galvaspilsētā tika reģistrēts vislielākais mirušo skaits.
Zviedrijas reakcija uz pandēmiju ir izpelnījusies kritiku, jo tās mirstības rādītāji nopietni apsteiguši kaimiņos esošās pārējās Ziemeļvalstis, kas īstenojušas stingrus ierobežojumus cīņā pret pandēmiju.
Saskaņā ar šodien publiskotajiem datiem Zviedrijā inficēšanās ar jauno koronavīrusu apstiprināta 30 377 cilvēkiem, no kuriem 3698 ir miruši.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
