Bijušais Ukrainas austrumos karojošo prokremlisko bruņoto vienību komandieris un bijušais Krievijas specdienestu darbinieks Igors Girkins, kurš plašāk pazīstams ar pseidonīmu Strelkovs, atzinis, ka kara laikā Donbasā personīgi pavelējis nošaut vairākus Ukrainas pilsoņus.
To Girkins atklājis vairāk nekā trīs stundas garā "Skype" intervijā ukraiņu žurnālistam Dmitrijam Gordonam.
Girkins sarunā neslēpa, ka 2014. gadā karadarbības laikā Ukrainā pēc viņa pavēles nošauti vismaz četri ukraiņi, kurus viņš pats dēvē par "diversantiem".
Tāpat pēc viņa pavēles esot nošauti vairāki tā sauktās "Doņeckas tautas republikas" (DTR) kaujinieki, kuri pieķerti marodierismā un cilvēku spīdzināšanā. Vienu prokremlisko karotāju Girkins sakās nošāvis pats personīgi.
Igors Girkins ir viens no četriem galvenajiem virs Ukrainas notriektās Malaizijas pasažieru lidmašīnas reisa MH17 apsūdzētajiem. Intervijā viņš sevi atzīst par "netieši atbildīgu" traģēdijas izraisīšanā un atzīst, ka nav izslēgta viņa nonākšana Hāgas tribunālā.
Tai pat laikā, viņš uzstāj, ka brīvprātīgie kaujinieki lidmašīnu nav notriekuši. Uz turpmākajiem Gordona jautājumiem par MH17 Girkins atteicās atbildēt, norādot, ka viņam ir žēl upuru un ka viņš nešaubās arī par Ukrainas puses saistību ar notikušo
Starptautiskā izmeklēšanas komanda (JIT), kuru vada Nīderlande, bet piedalās arī Beļģija, Ukraina, Austrālija un Malaizija, jau 2016. gadā secināja, ka MH17 tika notriekta no prokremlisko kaujinieku kontrolētās Ukrainas teritorijas ar no Krievijas piegādātu "Buk" iekārtu.
Girkins intervijā nevairās kritizēt pašreizējo Krievijas vadību, kā arī Ukrainas teritorijā nelikumīgi izveidoto Doņeckas un Luhanskas "republiku" līderus.
Pēc Girkina domām Krievijas prezidenta Vladimira Putina komanda "prot tikai zagt", bet pats Putins ir "sliktāks par noziedznieku". Savukārt bijušo Putina palīgu Vladislavu Surkovu, kurš konflikta aktīvākajā fāzē atbildēja par Kremļa politiku Ukrainā, Girkins nodēvēja par "nelabojamu un pašu kaitīgāko nelieti".
Girkins skarbus vārdus netaupa arī 2018. gadā atentātā nogalinātajam DTR līderim Aleksandram Zaharčenko. Doņekas vadonis zadzis visu, kas trāpījies viņam pa tvērienam, apgalvo bijušais DTR aizsardzības ministrs. Tostarp viņš esot aplaupījis visus Doņeckas ieroču kolekcionārus.
Zaharčenkko katru dienu lietojis alkoholu un reibuma stāvoklī bijis nevaldāms. Girkins pauž pārliecību, ka viņš nogalināts strīdā par varu un naudu, un ka Ukrainas specdienestiem ar šo incidentu nav sakara.
Donbasu viņš raksturo kā "pelēko zonu, ko neprasmīgi vada no Krievijas". Taču okupēto Donbasa teritoriju un Krimas atgriešanās Ukrainā iespējama tikai Krievijas sabrukuma gadījumā, uzskata Girkins. Pats viņš to nevēlētos un labprāt redzētu Krievijas sastāvā visu Ukrainu.
Bijušais kaujinieku komandieris arī atzīst, ka bez Maskavas palīdzības vietējie kaujinieki karā nekādus panākumus nespētu gūt.
Gordons Ukrainā ir pretrunīgi vērtēts žurnālists. Nesen viņš jau intervēja Krievijas domes deputāti – bijušo Krimas prokurori Nataļju Poklonsku, kura bija Krimas okupācijas līdzdalībniece. Par šādu "krievu pavasara" aktīvistu intervēšanu Gordons tiek arī kritizēts. Viņš pats uzstāj, ka viņa intervijas var kalpot kā papildu pierādījumi Ukrainas tiesību aizsardzībā, tostarp tieslietās pret Krieviju.
2014. gada pavasarī Krievijas spēki okupēja un anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Savukārt Ukrainas austrumu reģionos sākās Krievijas apbruņotu kaujinieku karš pret Ukrainas spēkiem.