Girkina intervija ierakstīta sadarbībā ar specdienestiem, paziņo Gordons  (66)

Gordons publicēja "Skype" interviju ar bijušos Krievijas federālā drošības dienesta (FDD) darbinieku un bijušo Ukrainas teritorijā karojošo prokremlisko vienību komandieri Girkinu, kurš plašāk pazīstams ar pseidonīmu Strelkovs.

Vairāk nekā trīs stundas garajā sarunā Girkins atklāja, ka karadarbības laikā Donbasā ir devis rīkojumu nošaut vismaz četrus ukraiņu "diversantus", kā arī pašrocīgi ir nošāvis kādu nogrēkojušos prokrievisko kaujinieku.

Girkins arī atzina, ka ir netieši atbildīgs par MH17 traģēdiju – lidmašīnas notriekšanu virs Ukrainas, kā rezultātā gāja bojā 298 cilvēki.

Tāpat Gordons ir intervējis tagadējo Krievijas Valsts domes deputāti Nataļju Poklonsku, kas 2014. gadā kā Krimas prokurore piedalījās pussalas okupācijā.

Par šo tā sauktā "krievu pavasara" redzamāko seju intervēšanu Gordons ir saņēmis pretrunīgu novērtējumu un saskāries ar kritiku.

Atbildot uz sacelto ažiotāžu, Gordons publicējis video paziņojumu, kurā skaidro, ka intervijas ar Poklonsku un "teroristu Girkinu" ierakstītas sadarbībā ar Ukrainas specdienestiem, lai iegūtu vērtīgus pierādījumus lietās par Krimas okupāciju un Krievijas izvērsto karu Donbasā.

"Šīs intervijas neviens nekad Ukrainā nav veicis, nekad neviens nav nopratinājis ne Poklonsku, ne Girkinu par nodevību un noziegumiem, kas Ukrainas teritorijā tika veikti ar šo cilvēku līdzdalību," skaidro Gordons.

"Šodien zibatmiņas ar šo interviju materiāliem atrodas Hāgā, un šīs Poklonskas un Girkina liecības kļūs par daļu no pamata liecībām tiesas procesā par Krimas aneksiju un kara sākšanu Donbasā," viņš papildina.

Tapat Gordons paziņojumā aicina pie sava biroja Kijevā sapulcējušos protestētājus "novākt un satīrīt" visu, ko tur sadarījuši, piedraudot, ka par šīm darbībām būs jāatbild.

Tikmēr Ukrainas Drošības dienests (SBU) paziņojis, ka intervijas bija Gordona paša iniciatīva, taču dienests rūpīgi analizē tajās izskanējušo informāciju un vērtē tās piemērotību izmantošanai tiesas procesos par Krimas sagrābšanu un kara izraisīšanu Donbasā. Nekas par informācijas tālāku nodošanu SBU paziņojumā nav teikts.

Vēstīts, ka 2014. gada pavasarī Krievijas spēki okupēja un anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Savukārt Ukrainas austrumu reģionos sākās Krievijas apbruņotu kaujinieku karš pret Ukrainas spēkiem.

2014. gada 17. jūlijā virs Donbasa tika notriekta Malaizijas reisa MH17 pasažieru lidmašīna ar 298 cilvēkiem uz klāja. Starptautiskā izmeklēšanas komanda (JIT), kuru vada Nīderlande, bet piedalās arī Beļģija, Ukraina, Austrālija un Malaizija, jau 2016. gadā secināja, ka MH17 tika notriekta no prokremlisko kaujinieku kontrolētās Ukrainas teritorijas ar no Krievijas piegādātu "Buk" iekārtu.