Zviedriju līdzīgi kā daudzas citas valstis visā pasaulē skāris jaunais koronavīruss, taču atšķirībā no citām Ziemeļvalstīm un pārējās Eiropas, Zviedrija nav īstenojusi ārkārtējus pārvietošanās ierobežojumus.
Tā vietā Stokholma aicinājusi pilsoņus uzņemties atbildību un ievērot sociālās distancēšanās vadlīnijas. Tiesa, ieviesti arī daži ierobežojumi, piemēram, aizliegts pulcēties vienkopus vairāk nekā 50 personām un apmeklēt veco ļaužu aprūpes namus.
Taču bērni līdz 16 gadu vecumam turpina doties uz skolu, kafejnīcas, bāri un restorāni ir atvērti un uzņēmumi turpina darbu.
Lai gan no Covid-19 mirušo skaits Zviedrijā samazinās, vidēji no 12. maija līdz 19. maijam valstī reģistrēti 6,25 nāves gadījumi dienā, rēķinot uz miljonu iedzīvotāju, liecina interneta izdevuma "Our World in Data" apkopotie dati.
Tas ir augstākais mirstības rādītājs Eiropā, Zviedrijai apsteidzot pat Lielbritāniju, kur šajā laikā reģistrēti 5,75 nāves gadījumi uz miljonu iedzīvotāju.
Rēķinot uz miljonu iedzīvotāju, Zviedrijas mirstības rādītājs visā pandēmijas periodā joprojām ir zemāks nekā Lielbritānijā, Spānijā, Itālijā, Beļģijā un Francijā, bet daudz augstāks nekā Dānija, Norvēģijā un Somijā.
Zviedrijas reakcija uz pandēmiju ir izpelnījusies kritiku, taču Pasaules Veselības organizācija (PVO) to arī izvirzījusi par iespējamo nākotnes modeli.
Salīdzinot ar daudzām citām valstīm, Zviedrijas ekonomika ir daudz mazāk cietusi no pandēmijas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
