Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trešdien pauda gatavību tiešām sarunām ar Krievijas kolēģi Vladimiru Putinu par kara izbeigšanu Donbasā.
"Neraugoties uz to, ka sabiedrība atšķirīgi vērtē prezidenta Zelenska un prezidenta Putina tiešas sarunas, esmu pārliecināts, ka mums tas ir jādara. Neatmetot Minsku, bet paralēli, atsevišķā celiņā," preses konferencē Kijevā tieši gadu pēc inaugurācijas sacīja Zelenskis.
Prezidents uzsēra, ka cer uz panākumiem tiešās sarunās.
"Ir dažas lietas, ko tu vari saprast tikai tad, kad tu esi viens pret vienu, un ir dažas atbildes, ko tu vari sadzirdēt, kad tu esi viens pret vienu, lai izdarītu simtprocentīgus secinājumus un ietu pēc cita plāna - plāna "B","skaidroja Zelenskis.
Viņš atzina, ka koronavīrusa pandēmijas dēļ konflikta noregulējuma process valsts austrumos kļuvis lēnāks.
Kā sacīja Zelenskis, viņš atvēlējis sev dažus mēnešus laika, lai gūtu sekmes Minskas vienošanās īstenošanas ceļā.
"Cīnīsimies līdz galam par Minsku, tāpēc ka ar Minsku ir saistītas sankcijas pret Krievijas Federāciju. Un jūs brīnišķīgi zināt, ka tās grib atcelt visi, un ne tikai Krievija un daudzas Eiropas valstis, kas, kā es saprotu, cieš šo sankciju dēļ," uzvēra prezidents.
Pastāv arī citi Donbasa konflikta atrisinājuma varianti, norādīja Zelenskis, piebilstot, ka negribētu tos īstenot.
"Mums ar viņiem ir jārunā, ir jāvienojas. Es vēlreiz saku - Minskas formāts ir prioritāte, bet neviens nav atcēlis kādus citus formātus. Esmu gatavs jebkuram formātam, kas var tuvināt mūs šī konflikta izbeigšanai un panākt cilvēku atgriešanos mūsu teritorijā," uzsvēra Zelenskis, piebilstot, ka ir apņēmies pēc pandēmijas panākt Ukrainas politieslodzīto atgriešanos, kas atrodas Krievijā un anektētajā Krimā.
Krievija 2014. gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014. gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 13 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas finanšu, aizsardzības, enerģētikas un citām nozarēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
