Kirgizstānā parlaments izskata likumprojektu, kas paredz īpaši stingru finanšu uzskaiti nevalstiskajām organizācijām (NVO). Eksperti gan norāda, ka likumprojekta patiesais mērķis ir vēl vairāk apgrūtināt aktīvistu un neatkarīgu biedrību darbu, raksta "Eurasia Net".
To izskatīšanai parlamentā iesnieguši seši parlamentārieši, likumprojektā ietvertās idejas pamatojot ar nepieciešamību veicināt sabiedrības uzticību NVO, un pirmajā lasījumā tas nav saskāries ar būtisku pretestību. Likumprojekta izstrādes laikā, izmantojot pandēmijas dēļ izsludinātos ierobežojumus, likumdevēji līdz šim izvairījušies no konsultācijām ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, kurus tas vistiešāk skars.
Viens no likumprojekta sākotnējiem iesniedzējiem gan savu atbalstu tam ir atsaucis, jo atzinis medijam "Radio Brīvā Eiropa", ka maldināts par tā mērķi. "Man teica, ka likums apturēt geju praidus. Es personīgi esmu pret geju praidiem. Nevēlos, lai mani bērni uzaug tādā valstī, tādēļ es parakstīju dokumentu," skaidroja deputāts Marlens Mamatalijevs.
Portāls atzīmē, ka daudzām nevalstiskajām organizācijām detalizētāka finanšu uzskaite varētu prasīt cilvēkresursus un finanses, kuru piesaiste jau patlaban ir sarežģīta un ierobežota. Ja likumprojekts tiks pieņemts, tiks veidots īpaša interneta vietne visas NVO sniegtās informācijas glabāšanai.
Kritiķi gan atzīmē, ka tik smalki savu grāmatvedību Kirgizstānā nav jāatspoguļo pat politiskajām un reliģiskajām organizācijām, tostarp partijām.
Janvārī ap simts nevalstiskā sektora pārstāvju petīcijā parlamentam aicināja apturēt likumprojektu kā diskriminējošu un nedemokrātisku. Savukārt, piemēram, pagājušajā nedēļā no aptuveni 26 000 nevalstisko organizāciju uz konsultācijām ielūgti mazāk nekā 60 NVO pārstāvji.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
