26. maijā Kaukāza valsts Gruzija svin savu 102. Neatkarības dienu, taču arī 21. gadsimtā valsts saskaras ar tiem pašiem draudiem, ar kuriem pirms gadsimta valsts pirmajos pastāvēšanas gados, intervijā portālam "Delfi" pauž Gruzijas vēstniece Latvijā Tea Maisuradze.
1918. gada 26. maijā tika pieņemts Gruzijas Neatkarības akts, ar kuru pēc gruzīnu zemju atrašanās Krievijas impērijas sastāvā tika dibināta pirmā neatkarīgā Gruzijas Demokrātiskā Republika.
Neatkarīgās valsts mūžs gan bija īss – 1921. gadā to okupēja padomju Sarkanā armija un Gruzija uz nākamajiem 70 gadiem nonāca totalitārās PSRS sastāvā, brīvību atgūstot tikai pēc padomju impērijas sabrukuma.
"Pašreizējā Krievijas okupācija, "lienošā" Gruzijas teritoriju aneksija ir manas valsts galvenais izaicinājums. Tas ir izaicinājums ne tikai Gruzijas drošībai, bet Eiropas drošībai kopumā," vēstniece atbild uz "Delfi" jautājumu, kādi ir valsts izaicinājumi un draudi Gruzijai, 102. dibināšanas gadadienu sagaidot.
Krievija vienmēr ir skaidri izrādījusi imperiālistiskas ambīcijas – brīvi un neatkarīgi kaimiņi nekad nav bijuši tās interesēs, skaidro Maisuradze.
Pēc PSRS sabrukuma Krievija ir bijusi divu Gruzijā notikušu karu – Abhāzijas un Chinvali (Dienvidosetijā) reģionos – virzītājspēks, viņa atgādina. Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā un 2008. gada augustā Maskava vērsa visaptverošu militāru agresiju pret Gruziju, kam sekoja Abhāzijas un Chinvali reģiona okupācija un nelikumīga šo apgabalu "tā sauktās neatkarības atzīšana", turpina diplomāte.
Vēstniece uzsver, ka Krievijas militārais iebrukums Gruzijā ir klajš starptautisko tiesību un principu pārkāpums, kas kalpojis kā tiešs uzbrukums Eiropas drošībai un starptautiskajā kārtībā balstītiem noteikumiem. Pēc dažiem gadiem tas pats notika Ukrainā.
"Kā redzat, draudi, ar ko saskārāmies pirms 102 gadiem, paliek tie paši un ir ļoti nozīmīgi arī 21. gadsimtā," secina Maisuradze.
Pašreiz lielākais drauds ir Krievijas okupācija Gruzijas teritorijās – tā nav tikai Gruzijas un Krievijas savstarpējā problēma, bet drīzāk jautājums par vērtībām un principiem starp Rietumiem un Krieviju, uzskata diplomāte.
"Krievija izmanto okupētos reģionus kā sviru, lai ierobežotu Gruzijas demokrātisko attīstību un tās Eiropas un eiroatlantiskos centienus," uzsver vēstniece.
Fakti ir tādi, ka Gruzijā turpinās Krievijas nelegāla militārā okupācija, okupētajās teritorijās ir satraucoša cilvēktiesību situācija, turpinās mākslīgo barjeru uzstādīšana gar okupācijas līniju, kas ierobežo cilvēku pārvietošanos un savstarpējos kontaktus. Tāpat šajās teritorijās notiek "rusifikācija", jo cilvēkiem ir liegtas tiesības iegūt izglītību dzimtajā valodā, uzskaita diplomāte.
Turklāt simtiem tūkstošu etniskās tīrīšanas dēļ iekšēji pārvietoto personu no Abhāzijas un Dienvidosetijas nespēj droši un ar cieņu atgriezties mājās. "Vēl vairāk, abi okupācijas režīmi aktīvi mēģina likvidēt Gruzijas pēdas Abhāzijas reģionā un Chinvali, nojaucot etnisko gruzīnu mājas, mainot pilsētu, ciematu un ielu nosaukumus," izceļ Maisuradze.
Krievijas–Gruzijas konflikts un situācija okupētajos reģionos joprojām ir svarīgs dienaskārtības punkts daudzpusējos formātos un divpusējās attiecībās ar partneriem, apstiprina vēstniece.
"Teritoriālā integritāte un suverenitāte manai valstij ir primārais jautājums, sevišķi ņemot vērā deklarēto miermīlīgā atrisinājuma politiku, kur vienīgais instruments un mehānisms mūsu rokās ir diplomātija un konsolidēts starptautiskās sabiedrības atbalsts," viņa paskaidro.
Pēdējos gados starptautiskajās organizācijās pieņemta virkne rezolūciju, lēmumu un paziņojumu, kuros Krievijai tiek pieprasīts atteikties no okupēto reģionu neatkarības atzīšanas, izpildīt pamiera līguma 6. punktu, kas 2008. gadā noslēgts ar Eiropas Savienības (ES) starpniecību, pārtraukt Gruzijas reģionu okupāciju un ievērot starptautiskos likumus.
"Diemžēl Krievija joprojām turpina pārkāpumus un agresīvas nelegālās aktivitātes," piebilst vēstniece.
Gruzijas galvenais mērķis ir kļūt par ES un NATO dalībvalsti. Šim mērķim ir pielāgota iekšējā un ārējā politika un reformu programma, jo tā ir jau sen izdarīta Gruzijas iedzīvotāju izvēle, kas arī nostiprināta konstitūcijā, skaidro diplomāte.
"Mēs nekad neesam bijuši tik tuvu ES un NATO kā šodien, baudot visus sadarbības un iesaistes mehānismus. To var skaidrot ar faktu, ka Gruzija nekad nav atkāpusies no izvēlēta Eiropas un eiroatlantiskā integrācijas kursa," Maisuradze norāda.
"Latvija un latviešu draugi vienmēr ir mūs atbalstījuši šajā Eiropas un eiroatlantiskajā integrācijas procesā, tostarp daloties pieredzē un zināšanās, kas mums ir ārkārtīgi vērtīgas un noderīgas," nobeidz Gruzijas vēstniece Latvijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
