Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena trešdien prezentēja 750 miljardu eiro vērtu plānu, kas paredzēts Eiropas Savienības (ES) ekonomikas atveseļošanai pēc koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes. Kopumā viņa dalībvalstis aicināja šim mērķim atvēlēt 2,4 triljonus eiro.
Ja šis plāns tiks apstiprināts, tas būs vēsturē lielākais ES ekonomikas stimulēšanas plāns un paredzēs ES mēroga nodokļus plastmasas produktiem, ogļskābās gāzes izmešiem un lieliem tehnoloģiju uzņēmumiem.
Šis plāns paredz, ka Itālija tiešā palīdzībā nākamajos trīs gados saņems 81,8 miljardus eiro, bet Spānija - 77,2 miljardus eiro. Kopumā ES piedāvās aizdevumu garantijas 405 miljardu eiro apmērā, 28,8 miljardus eiro paredzot Vācijai un 38,7 miljardus eiro Francijai. Turklāt valstis saņems aizdevumus, Itālijai un Spānijai paredzot attiecīgi 90 miljardus eiro un 31 miljardu eiro.
EK prezidente šo plānu trešdien iesniegs izskatīšanai Eiropas Parlamentā, taču gaidāmas smagas sarunas ar dalībvalstīm, jo plānam nepieciešama to piekrišana.
Vienlaikus ES ilgtermiņa budžeta tēriņiem atvēlēs 1,1 triljonu eiro. Uzrunājot Eiropas Parlamenta (EP) deputātus, fon der Leiena uzsvēra, ka tā ir "neatliekam ārkārtas nepieciešamība neatliekamas un ārkārtas krīzes apstākļos".
EK piedāvātie izdevumi ir papildu summas tiem 540 miljardiem eiro, par kuru atvēlēšanu aizdevumiem pandēmijas krīzes iedragātās tautsaimniecības atlabšanai panākta vienošanās jau iepriekš.
"Tādējādi kopējā summa mūsu atveseļošanas pūliņiem sasniegs 2,4 triljonus eiro," norādīja fon der Leiena.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
