NVO ceļ trauksmi: Mjanmas armija dedzina arī rakīnu ciemus  (25)

Kā pierādījumu cilvēktiesību aizsardzības organizācija publicējusi satelītatēlus, kuros esot redzams nodedzināts Letkaras ciems Mjanmas Rakīnes štatā (karte un attēli zemāk). Tajos saskatāms, ka uguns nopostījusi aptuveni 200 mājas. Publicētie satelītatēli uzņemti 16. un 18. maijā, un tajos redzamas vizuālas izmaiņas ciemā.

"Letkaras nodedzināšanai ir visas tās pašas pazīmes, kas Mjanmas militāristu īstenotajām rohindžu ciemu dedzināšanām pēdējo gadu laikā," paziņoja "Human Rights Watch" reģionālā vadītāja vietnieks Fils Robertsons, norādot, ka nepieciešama uzticama un tūlītēja notikušā izmeklēšana.

Kvalificētu neatkarīgu novērotāju iekļūšanu reģionā jau gadiem ilgi bloķē Mjanmas valdība.

Tomēr jau šobrīd ir gana daudz pierādījumu, ka tieši šādu taktiku 2012., 2016. un 2017. gadā pret islāmticīgajiem rohindžiem vērsa Mjanmas bruņotie spēki, viņus sistemātiski spiežot doties bēgļu gaitās projām no valsts. To gan noliegusi Mjanmas valdība. Arī vēršanās pret rohindžiem norisinājās valsts Rakīnes štatā.

Gan Mjanmas pamatnācija birmieši, gan rakīni ir budisti. Vēstures gaitā rakīniem pašiem agrāk bijusi gan sava valsts, gan pašnoteikšanās tiesības britu koloniālās varas un birmiešu pakļautībā.

Mjanmā, atbilstoši oficiālajai statistikai, dzīvo ap 3,3 miljoniem rakīnu un ap 30 miljoniem birmiešu, bet viņi ir izteiktā vairākumā Rakīnes štatā. Ilgus gadus rakīnu nacionālisti centušies panākt lielāku pašnoteikšanos, un kopš pagājušā gada janvāra grupējums "Arakanas armija", kuru valdība pasludinājusi par teroristu organizāciju, iesaistījies aizvien aktīvākās cīņās ar Mjanmas armiju.

Arī ciema nodedzināšana tiek uzskatīta par taktisku soli armijas cīņā pret "Arakanas armiju". Savukārt valdība apgalvo, ka tieši rakīnu nacionālisti aizdedzinājuši ciemu, kā arī publicēja ar dronu uzņemtas ciema fotogrāfijas īsi pēc tā aizdedzināšanas (titulbildes foto), ko pēc militārpersonu vārdiem paveikuši kaujinieki pirms atkāpšanās.

Jau pērnā gada aprīlī Lekarā militārpersonas aizturēja 27 vīriešus, kurus apsūdzēja sadarbībā ar kaujiniekiem. Trīs no viņiem vēlāk tika pasludināti par mirušiem no sirdsdarbības traucējumiem, bet pārējie joprojām ir apcietināti. Ap to laiku ciemā un tā apkārtnē cīņa pārauga aktīvā karadarbībā un vairums cieminieku savas mājas pameta. Daudzi dzīvojuši bēgļu nometnēs tuvējā apkārtnē un tikai reizumis atgriezušies mājās Lekarā, bet tagad zaudējuši visu.

Kad 2017. gadā starptautiskā sabiedrība nosodīja Mjanmas terora kampaņu, kuru tā īstenoja, lai no valsts izdzītu ap 740 000 rohindžu, valdība arī apgalvoja, ka tās karavīri tikai īsteno pretterorisma kampaņas pret rohindžu kaujiniekiem. Tā gan ignorēja faktu, ka kampaņas rezultātā bojā gāja arī tūkstošiem sieviešu un bērnu. Mjanmu pametušie rohindži joprojām dzīvo milzu bēgļu nometnēs Bangladešā bez iespējas atgriezties dzimtajā zemē pārredzamā nākotnē.