Pēc tā rīcībā esošās informācijas, šīs naudas izgatavošanu pasūtījusi "nelikumīga paralēlā iestāde". Lībijas Centrālā banka Tripolē ir vienīgā likumīgā centrālā banka valstī, bet Krievijai jābeidz destabilizēt situāciju Lībijā, norādīja Valsts departaments.
Krievija Lībijā atbalsta komandiera Halifas Haftara spēkus, kas karo pret starptautisko atzīto valdību Tripolē.
Šonedēļ ASV militārā pavēlniecība Āfrikā ("Africom") paziņoja, ka Krievija nosūtījusi kara aviācijas reaktīvos iznīcinātājus uz Lībiju, lai atbalstītu Krievijas algotņus, kas karo Haftara spēku pusē.
Reaktīvie iznīcinātāji no Krievijas vispirms devušies uz Sīriju, kur tie "pārkrāsoti, lai noslēptu to Krievijas izcelsmi" pirms ierašanās Lībijā, pavēstīja Štutgartē bāzētā pavēlniecība.
ASV armija konkrēti nenorādīja, kad tieši reaktīvie iznīcinātāji ieradušies, vien apliecināja, ka tas noticis "nesen".
Dienu iepriekš Tripolē bāzētā Lībijas valdība pavēstīja, ka simtiem Krievijas algotņu, kas atbalsta ar konkurējošo, valsts austrumdaļā Tubrukā bāzēto valdību saistītos Haftara spēkus, evakuēti no kaujas zonām uz dienvidiem no Tripoles.
Algotņu atvilkšana notikusi pēc vairākām neveiksmēm, ko Tripoles operācijā pieredzējuši Haftara spēki.
Kremlis noliedz, ka tas būtu iesaistīts Lībijas konfliktā.
Kā pagājušajā mēnesī ziņojumā norādīja ANO eksperti, savus karotājus uz Lībiju Haftara atbalstam nosūtījusi Krievijas paramilitārā organizācija "Vagner", kas esot tuva Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam.
"Pārāk ilgi Krievija ir noliegusi to, kādā apmērā tā ir iesaistīta patlaban notiekošajā Lībijas konfliktā. Tagad to vairs nav iespējams noliegt," "Africom" paziņojumā norādīja ASV ģenerālis Stīvens Taunsends.
"Krievija pavisam skaidri cenšas svaru kausus Lībijā sasvērt sev par labu," viņš piebilda.
Krievijas rīcības dēļ pastāv risks, ka konflikts ieilgs, "upuru skaits un cilvēku ciešanas abās pusēs" kļūs lielākas, brīdināja "Africom".
Ja informācija gūs apstiprinājumu, ar Krievijas reaktīvo iznīcinātāju nosūtīšanu būtu pārkāpts ANO izsludinātais 2011. gada bruņojuma embargo.
Pasaules līderi janvārī vienojās ievērot embargo, kā arī pārtraukt iejaukties Lībijas konfliktā, kurā ierauti ietekmīgi reģionālie sāncenši.
ANO vairākkārt brīdinājusi, ka abas puses turpina saņemt bruņojumu un karotājus.
Kopš 2011. gada, kad NATO atbalstītās sacelšanās gaitā tika gāzts un nogalināts ilggadējais diktators Muammars Kadafi, Lībijā valda haoss. Uz kontroli pretendē divas konkurējošas valdības un daudzi kaujinieku grupējumi.
Tripoles valdību atzīst ANO un atbalsta Turcija un Katara, bet Tubrukas valdību atbalsta Krievija, Ēģipte, Saūda Arābija un Apvienotie Arābu Emirāti (AAE).
Situācija Lībijā saasinājās pērn, kad Haftara spēki aprīlī sāka uzbrukumu Tripoles ieņemšanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
