No troļļu fabrikas līdz cīņai ar tēvu, Putina disertācijas 'autoru': intervija ar Ļitviņenko

Šīs bagātības rašanās Olgai nebija noslēpums. Viņa agri iesaistījās nozīmīgos tēva starptautiskajos biznesos. Tāpat Olga zināja, kādi ir Olgino veidotās "troļļu fabrikas" pirmsākumi, zināja, kā darbojas Putina priekšvēlēšanu štābs Sanktpēterburgā – viņa bija klātesoša. 2007. gadā Olga Ļitviņenko tika ievēlēta par Sanktpēterburgas Likumdošanas sapulces deputāti. Pēkšņi viss sagriezās kājām gaisā un dzīve novirzījās no Krievijas veiksmes scenārija, gūstot pilnīgi citas krāsas: viņa pēc otrā bērna dzemdībām palika bez savas pirmās meitas Esteres Marijas. Drīz noskaidrojās, ka Krievijas jurisdikcijas ietvaros viņa oficiāli pat nespēj pretendēt uz savu meitu.

Esmu lasījis jūsu intervijas, skatījies jūsu uzstāšanās. Taču jūsu pašreizējais statuss ir visai neparasts – Krievijā jūs tiekat uzlūkota kā bez vēsts pazudusi.

Saskaņā ar Krievijas likumdošanu un krimināllietu Nr. 300544, kas 2011. gada jūnijā tika safabricēta, balstoties uz mana tēva, Vladimira Ļitviņenko, nepatieso ziņojumu, oficiāli es esmu nolaupīta vai arī piespiedu kārtā atrodos nezināmas personas vai personu grupas gūstā. Lietas vadītājs ir Antons Breido, Sanktpēterburgas Īpaši svarīgu lietu izmeklēšanas komitejas izmeklētājs.

Interesanti, ka tieši tādā pašā statusā kā es jau deviņus gadus atrodas mans deviņgadīgais dēls Miša. Nepalīdzēja nekādas vēstules, izziņas, daudzu pasaules valstu notāru apstiprinājumi tam, ka esmu dzīva, nekādi dokumenti vai liecības tam, ka es brīvi pārvietojos un neviens neierobežo manas darbības.

Nekas no tā visa nepalīdz, nepalīdzēja arī mana saruna ar izmeklētāju Breido, ar kuru, starp citu, es personīgi tikos 2012. gadā Varšavā. Viņš ielidoja Polijas galvaspilsētā, es viņu sagaidīju lidostā, uzrādīju savu pasi. To visu filmēja vairākas Polijas televīzijas – materiāls joprojām pieejams vietnē "YouTube".