Melnādainais Džordžs Floids guļ ar seju pret asfalta ielas segumu, kur to nekustīgu ar celi uz kakla pietur baltādainais Mineapoles policists Dereks Šovens. Kad Šovens pieceļas, Floids jau ir zaudējis samaņu. To video tiešraidē vēroja tūkstoši un miljoni redzēja vēlāk. Vēlāk slimnīcā Floids tika pasludināts par mirušu, nākamajā dienā Mineapolē liesmoja ēkas, bet tagad, nedēļu pēc incidenta, vārās visas ASV.
Šeit vienkopus ir visi uzbudinošie elementi: baltais policists, melnais aizturētais, aizdomas par maznozīmīgu pārkāpumu, galējs spēks no tiesībsargu puses, nāve un notikušā atspoguļošana soctīklos. Līdzīgi incidenti ASV notiek bieži, bet skaidrojam, kādi soļi izsauca nacionāla mēroga grautiņu un miermīlīgu protestu vilni.
Nokaitēts vēsturiskais fons
Rasismam Amerikā ir sena vēsture. Baltādaino vēršanās pret melnādainajiem gan tiešā un vardarbīgā, gan netiešā un likumos ierakstītā formā bijusi spriedzes pamatā jau kopš verdzības atcelšanas laikiem.
Talsā deg par melnādaino Volstrītu dēvētais turīgais Grīnvudas rajons. Foto: Vida press
Nemieri un grautiņi ASV starp abām pusēm ilgu laiku bija tieši baltādaino uzsākti un īstenoti. Piemēram Sentluisas grautiņos 1917. gadā, Čikāgas grautiņos 1919. gadā un Talsas grautiņos 1921. gadā (attēlā) tieši baltādaino pūļi par iemeslu piesaucot dažādus incidentus postīja melnādaino īpašumus un rīkoja linča tiesas.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
