Delfi foto misc. - 75628
Foto: AP/Scanpix/LETA

ASV aizsardzības ministrs Marks Espers izteicies pret armijas iesaistīšanu jau vairāk nekā nedēļu notiekošo masu protestu izgaiņāšanā. Demonstrācijas, kuras dažbrīd pavada arī grautiņi un marodierisms, ASV sakās pēc tam, kad Mineapolē aizturēšanas laikā gāja bojā afroamerikānis Džordžs Floids.

Iesaistīt armiju demonstrantu izgaiņāšanā un kārtības atjaunošanā draudēja ASV prezidents Donalds Tramps.

Espers norāda, ka 1807. gada likums, kas dod prezidentam tiesības izmantot armiju, var tikt piemērots tikai kā galējais mērs pašās bīstamākajās un kritiskākajās situācijās, raksta "Radio Brīvā Eiropa" (RFE/RL). Tagad tāds mirklis nav iestājies, viņš uzskata

Varasiestāžu atbalstam vispiemērotākā ir Nacionālā gvarde, viņš precizē. Tas ir īpašs bruņoto spēku atzars, ko sauc palīgā ārkārtas situācijās.

Nepiekrišanu Trampam par armijas iesaistīšanu protestu dēļ izteikušas vairākas esošās un bijušās Pentagona amatpersonas.

Jāatzīmē, ka pats Tramps nākamajā dienā pēc sava 2. jūnija paziņojuma par iespēju iesaistīt armiju kārtības atjaunošanā, papildināja, ka karavīru izmantošanu protestu dēļ neuzskata par vajadzīgu, ziņoja aģentūra "Reuters".

Ziņots, ka ASV vairāk nekā nedēļu notiek protesti, kas sākās pēc tam, kad aizturēšanas laikā 25. maijā Mineapolē policists nogalināja afroamerikāni Džordžu Floidu. Daudzās pilsētās protestu aizsegā sākušies grautiņi, noteiktas komandantstundas un policijai palīgā nosūtīta Nacionālā gvarde.

Protestu laikā gājuši bojā vismaz 11 cilvēki, desmitiem ir cietuši.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!