Par kustības līderi izvirzījies bijušais karabinieris un sekotāju par ģenerāli dēvētais Antonio Papalardo. Viņš aktīvi kritizē kreisi orientētā premjera Džuzepes Konti valdības īstenoto politiku, aicina atgriezt varu tautai, kā arī vēršas "pret viltus ziņām", ar kurām viņa atbalstītāji saprot, piemēram, informāciju par Covid-19 pandēmiju.
Liela daļa Papalardo vadītās kustības atbalstītāju pēdējās nedēļās notikušos "Oranžo vestu" organizētos pasākumos līdz ar valsts politiķu kritiku, plakātos un saukļos vērsās arī pret vakcīnām, 5G telekomunikāciju tehnoloģijām, Bilu Geitsu, kā arī atbalstīja virkni citu sazvērestības teoriju piekritēju vidū populāru tematu. Rezultātā protestos var redzēt arī cilvēkus ar sejas maskām, bet citi dalībnieki, lai apliecinātu savu pārliecību par vīrusa pandēmijas neesamību, pat demonstratīvi kampjas.
Šobrīd 73 gadus vecais Papalardo nav jaunpienācējas politiskajā skatuvē, tomēr pēc īslaicīgas ievēlēšanas Itālijas parlamentā turpmākajos gados vēlēšanās atbalstu neguva. Tas strauji mainījies pēdējo mēnešu laikā, popularitāti strauji iegūstot viņa pagājušajā gadā dibinātajai "Oranžo vestu" kustībai.
Tai iedvesmu viņam devusi tikšanās ar kādu bijušo franču ģenerāli, kurš uzturējis saikni ar Francijas "Dzelteno vestu" kustības līderiem. "Kopā mēs varētu Eiropā sarīkot revolūciju," tikšanos vēlāk komentējis pars Papalardo. Kustība popularitāti gan guva tikai tagad, kad daļa sabiedrības izjūt bailes no nezināmā, jūt ekonomiskās krīzes ietekmi un apgriezienus uzņem konspirāciju teorijas.
"Oranžās vestes" izvirzījušas trīs galvenos mērķus:
- Gāzt Kontes valdību, kuru kustības piekritēji apsūdz valsts ekonomikas iznīcināšanā, nosakot itāļiem mēnešiem ilgus ierobežojumus "bez iemesla".
- Panākt Itālijas izstāšanos no Eiropas Savienības un atteikšanos no eiro, atjaunojot liru
- Izplatīt ziņu, ka Covid-19, kas esot tikai "slikta saaukstēšanās" tiek izmantota varas uzurpēšanai.
Kustība saņēmusi kritiku ne tikai no valdības partijām, bet visai plaša politiskā spektra pārstāvjiem un arī mediķiem, kuri oranžvestotajiem pārmet milzīgā upuru skaita nerespektēšanu. Milānas mērs, kurš pārstāv kreiso politisko flangu, kustības līderus vaino bezatbildībā, rīkojot šādus pasākumus viņa vadītajā pilsētā laikā, kad grūtības joprojām nav pārvarētas. Savukārt galēji labējās "Līgas" pārstāvis un Veneto reģiona gubernators Luka Dzaia televīzijas uzrunā Papalardo rīcību pielīdzināja holokausta noliegšanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!