Maskavā mirstības līmenis maijā par 57% pārsniedz vidējo  (108)

Medijs noskaidrojis, ka maija mēnesī Maskavā mūžībā aizgājuši aptuveni 15 700 cilvēku, kas ir par nepilniem 60% vairāk nekā trīs iepriekšējos gados, kad vidēji šis skaitlis bija 9996. Tas nozīmē, ka šogad Maskavā fiksēts par aptuveni 5700 nāves gadījumu nekā ierasti.

Tikmēr oficiālajā statistikā maijā no jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 mirušo skaits tiek norādīts daudzkārt mazāks – 1704. Attiecīgi rodas jautājums, kāpēc par aptuveni 4000 gadījumiem pieaugusi mirstība "citu aspektu dēļ".

Oficiālie dati par mirušo skaitu gan pagaidām nav publicēti ne par aprīli, ne maiju. Amatpersonas skaidrojušas, ka dati pagaidām ir nepilnīgi, jo daudzi nav reģistrējuši savu piederīgo nāvi un piedzimšanu valstī noteikto ierobežojumu dēļ.

Līdzīgi anomālu mirušo skaita pieaugumu Maskava pieredzēja 2010. gadā, kad Krievijas galvaspilsētā un tās apkārtnē bija spēcīgs karstuma vilnis, kas izraisīja mežu ugunsgrēkus un megapoli piepildīja kodīgiem dūmiem, atsaucoties uz "Eho Moskvi", raksta "The Moscow Times".

Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs tikmēr intervijā CNN licis manīt, ka augstais koronavīrusa infekciju skaits iepretim mazajam mirušo skaitam ir Krievijas veselības sistēmas sasniegums. "Vai esat kādreiz iedomājušies, ka Krievijas veselības aprūpes sistēma [faktiski] ir daudz efektīvāka?" viņš retoriski vaicājis žurnālistiem.

Laika posmā no 1. marta līdz 9. jūnijam Maskavā oficiāli apstiprināti 3029 mirušie no Covid-19 jeb gandrīz puse no visas Krievijas pandēmijas upuriem – 6142. Galvaspilsētā fiksēti arī 40% no visā valstī fiksētajiem inficētajiem ar jauno koronavīrusu. Tādu kopumā ir vairāk nekā 485 250.

"Eho Moskvi" jau iepriekš izpētīja, ka Krievijas agrākajā galvaspilsētā Sanktpēterburgā maijā reģistrēts par 28% vairāk nāves gadījumu nekā vidēji šajā mēnesī iepriekšējos desmit gados.

Tikmēr varas iestādes nereti atgaiņājušās no apsūdzībām datu slēpšanā, uzsverot, ka tie inficētie, kuri miruši no citām slimībām, šajā statistikā netiek ieskaitīti. Tas gan neskaidro vidējo mirušā skaita pieaugumu. Savukārt ārvalstu mediji, kuri apšaubījuši oficiālo Covid-19 statistiku Krievijā no lielvalsts amatpersonu un politiķu puses saņēmuši tiem veltītas apsūdzības datu safabricēšanā un dezinformācijas radīšanā.