Sākotnējā aprīļa statistikā bija norādīti 1152 slimības upuri. Tikmēr jaunajā Krievijas Federālā Valsts statistikas dienesta "Rosstat" atskaitē par aprīli Covid-19 kā galvenais nāves cēlonis norādīta 1660 cilvēkiem, kuri iedalīti divās grupās - 1270 mirušajiem inficēšanās ar vīrusu apstiprināta, dzīviem esot vai pēc nāves, bet 390 cilvēkiem vīruss nav identificēts, taču pēc slimības gaitas ar augstu ticamības pakāpi par nāves cēloni var uzskatīt Covid-19.
435 gadījumos vīruss nav bijis galvenais nāves cēlonis, bet būtiski ietekmējis letālu komplikāciju attīstību, bet 617 mirušajiem vīruss gan konstatēts, bet nav veicinājis letālu komplikāciju attīstību.
Kā paziņojusi Krievijas vicepremjere Tatjana Goļikova, grozījumi nāves gadījumu uzskaites metodikā veikti saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas rekomendācijām. Pēc viņas teiktā, līdz ar to aprīlī mirstības rādītājs sasniedzis 2,6% no inficēto kopskaita, bet maijā tas acīmredzot būs vēl augstāks.
Krievija iepriekš ziņoja, ka Covid-19 pandēmija valstī līdz šim prasījusi kopumā 6829 cilvēku dzīvības, bet relatīvi zemos mirstības rādītājus skaidroja ar plašo testēšanu un apstākli, ka nāves cēlonis tiek noteikts autopsijas ceļā.
Jau ziņots, ka šonedēļ Maskavā tika atcelts Covid-19 dēļ noteiktais pašizolācijas režīms un elektronisko caurlaižu darbība, un arī citviet Krievijā ierobežojumi tiek mīkstināti, bet kritiķi uzskata, ka varasiestādes slēpj patiesos datus un steidzas atcelt ierobežojumus politisku iemeslu dēļ.
Krievijā 1. jūlijā paredzēts referendums par konstitūcijas grozījumiem, kas potenciāli var paildzināt prezidenta Vladimira Putina atrašanos pie varas līdz 2036. gadam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
