Afganistānas Kultūras ministrijas ierosinātās izmaiņas mediju likumā izsaukušas vietējo mediju skaļu sašutumu, liekot valdībai pārskatīt priekšlikumu apstiprināšanu.
Visus labojumus nule kā bija apstiprinājis kabinets un nodevis galīgai apstiprināšanai parlamentam.
Tomēr pēc vietējo mediju protestiem prezidents bija spiests šonedēļ atsaukt likumprojektu no parlamenta apakšnama.
Viens no nozīmīgākajiem iebildumiem ir pret prasību, ka žurnālistiem ir jāatklāj avoti Iekšlietu ministrijai, izlūkdienestam un ģenerālprokuroram, ziņu aģentūrai DPA skaidroja Kabulas žurnālists Zaki Dariabi.
Šādu noteikumu ieviešana būtu "pētnieciskās žurnālistikas nāve", brīdināja Dariabi.
Likuma grozījumos arī paredzēts izveidot padomi un vairākas komisijas mediju darbības izvērtēšanai un monitoringam, un tas izsaucis mediju atbalsta nevalstiskās organizācijas NAI vadītāja iebildumus.
Šādā ceļā valdības vara pār medijiem tiktu koncentrēta, un tas novestu pie preses pašcenzūras, skaidroja Mudžibs Helvatgars.
Ceturtdien vairāku vadošo mediju vadītāji tikās ar Afganistānas otro viceprezidentu Sarvaru Danišu.
Sanāksmes dalībnieki vienojušies izveidot kopīgu valdības un mediju komandu, lai izvērtētu situāciju un noskaidrotu, vai izmaiņas vispār ir nepieciešamas, norādīja raidorganizācijas TOLO vadītājs Lutfulla Nadžafizada.
Prezidenta preses sekretārs Sediks Sediki iepriekš skaidroja, ka valdība necenšas uzspiest ierobežojumus mediju aktivitātēm.
Afganistāna žurnālistiem ir viena no bīstamākajām valstīm pasaulē, liecina Parīzē bāzētās organizācijas "Reportieri bez robežām" (RSF) ikgadējie reitingi.
Kopš 2001.gada saistībā ar darbu tur nogalināti vismaz 70 mediju līdzstrādnieki, arī 16 ārvalstu žurnālisti, norādīja RSF.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!