ASV izlūkdienesti secinājuši, ka Krievijas militārās izlūkošanas vienība slepus piedāvājusi finansiālu atbalstu ar talibiem saistītiem nemierniekiem par koalīcijas spēku pārstāvju, tajā skaitā ASV karavīru, nogalināšanu Afganistānā miera sarunu risināšanas, kas izbeigtu ilgstošo konfliktu, laikā, ziņo laikraksts "The New York Times".
ASV izlūkdienestu pārstāvji jau pirms vairākiem mēnešiem secinājuši, ka Krievijas vienība, kas bijusi saistīta ar vairākiem nogalināšanas mēģinājumiem un citām slepenām operācijām Eiropā ar mērķi destabilizēt rietumvalstis, pagājušā gadā piedāvājusi afgāņu kaujiniekiem atlīdzību par sekmīgiem uzbrukumiem koalīcijas karavīriem.
Laikraksta avoti vēsta, ka islāmistu kaujinieki un ar viņiem saistītie noziedzīgie elementi arī ir saņēmuši atlīdzību. 2019. gada laikā kaujās Afganistānā krituši 20 amerikāņu, bet nav skaidrs, par kurām nogalināšanām ir tiešas aizdomas.
Izlūki ar šo vēsti ir dalījušies arī ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, un marta beigās šis jautājums ticis apspriests arī ASV Nacionālās drošības padomē (NDP), kur apsvērtas vairākas turpmākās rīcības iespējas, tajā skaitā diplomātiski soļi un sankcijas. Tomēr Baltais nams joprojām nav devis savu piekrišanu nevienam no piedāvātajiem rīcības variantiem.
Amerikāņu amatpersonas atzīst, ka šāda Krievijas rīcība, kas vērsta pret ASV un citu NATO valstu karaspēku, būtu nozīmīgs solis talibu atbalstam no Krievijas puses un pirmā zināmā reize, kad Krievijas izlūki ir centušies organizēt uzbrukumus rietumvalstu spēkiem.
Jebkāda saistība ar talibiem, kas var nest nāvi amerikāņu karavīriem, būtu uzskatāma par milzīgu tā saucamā Krievijas hibrīdkara pret ASV eskalāciju, atzīst amatpersonas.
Krievijas prezidenta Vladimira Putina pārstāvis Dmitrijs Peskovs laikrakstam atzinis, ka Maskava nav tikusi informēta par šādām apsūdzībām, bet atbildētu uz tām, ja saņemtu.
Talibu oficiālais pārstāvis Zabihula Mudžahīds noliedzis, ka grupējumam būtu jebkādas tāda veida attiecības ar kādu no izlūkdienestiem. Talibu pārstāvis uzsvēris, ka šādas mērķētas nogalināšanas tika veiktas iepriekš un no pašu resursiem, bet tās tika izbeigtas pēc darījuma ar ASV panākšanu.
Šī gada sākumā Afganistānā gājuši bojā četri ASV karavīri, tomēr, kopš februārī panākta vienošanās sarunās ar talibiem, viņu uzbrukumi vairs nav pieredzēti.
ASV Aizsardzības ministrijas, Valsts departamenta, CIP un NDP pārstāvji no komentāriem atteikušies, un laikrakstam nav izdevies iegūt amatpersonu izskaidrojumu, kādēļ notikusi vilcināšanās ASV pusē, lemjot par atbildi Krievijas rīcībai.
Laikraksts atgādina, ka, lai gan vairāki politiķi un padomnieki tiešā Trampa tuvumā ir stingri noskaņoti pret Krieviju, pats prezidents vairākkārt izrādījis neparastu pretimnākšanu Krievijai, neraugoties uz ASV izlūkdienestu savākto informāciju par Krievijas rīcību.
Laikraksta avoti, kas anonīmi dalījušies ar informāciju par Krievijas iespējamo rīcību Afganistānā, norāda, ka šī informācija tika sargāta kā īpaši slepena, līdz šonedēļ tās pieejamība mazināta, informējot arī Lielbritānijas valdību, jo arī šīs valsts karavīri varētu būt bijuši uzbrukumu mērķi. Izlūku ziņu apkopojums daļēji balstās informācijā, kas iegūta no sagūstītajiem afgāņiem.
Laikraksts norāda, ka amerikāņu eksperti esot pārliecināti, ka Krievijas pārstāvji ir piedāvājuši un maksājuši naudu, tomēr lielāka neskaidrība esot par to, no cik augstām varas aprindām un ar kādu mērķi dotas pilnvaras šādai rīcībai. Amerikāņi uzskata, ka lietā iesaistīta Krievijas militārās izlūkošanas pārvaldes (GRU) vienība "29155", kas jau bijusi iesaistīta slepenās operācijās ārvalstīs pēdējo gadu laikā, tajā skaitā Skripaļu indēšanas lietā, valsts apvērsuma mēģinājumā Melnkalnē un citur.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
