Palestīnas Rietumkrastā dzīvojošā etnoreliģiskā samariešu kopiena nedēļas nogalē atzīmēja Šavouta jeb Toras dāvinājuma svētkus, liecina aģentūras EPA fotogrāfijas no Gerizima kalna.
Šajā dienā tiek atzīmēta Toras došana Mozum Sīnāja kalnā, kas notika septiņas nedēļas pēc izraēļu tautas izdzīšanas no Ēģiptes. Samaritānisma reliģijai, kas ir radniecīga jūdaismam, mūsdienās ir vairs tikai ap 800 sekotāju, no kuriem aptuveni puse dzīvo Kirjatluzas pilsētā pie Gerizima, Palestīnā, bet otra puse – Telavivas piepilsētā Holomā, Izraēlā.
Samarieši uzskata, ka tieši viņu ticība ir senākā reģiona iedzīvotāju reliģija, kura pastāvējusi vēl pirms Jeruzalemes tempļa uzcelšanas, un to saglabājusi neliela izraēļu kopiena, kuru asīrieši nepadzina no mūsdienu Izraēlas un Palestīnas. Tikmēr jūdaistu vēsturnieki to apšauba, uzskatot, ka samarieši ir pēcteči cilvēkiem, kuri šeit ieradušies no mūsdienu Irākas teritorijas jau pēc izraēļu padzīšanas, bet pieņēmuši vietējās reliģijas elementus. Šo teoriju apstiprinot arī DNS analīzes.
Šavouta svētkus samariešu vīrieši atzīmējuši, īsi pēc pusnakts uz svētdienu, 28. jūniju, ieturot aukstu maltīti, kuru veido galvenokārt sieri un salāti, visu nakti pavadot dievkalpojumā, kur lasīta Tora, un ap četriem rītā dodoties uz Gerizima kalna galu, pa ceļam apstājoties vairākās svētvietās. kalna galā sagaidīts saullēkts.
Etnoreliģiskās kopienas pārstāvji uzskata, ka tieši šo kalnu, ne Jeruzalemi izraēļu tautai Dievs novēlējis veidot par galveno svētvietu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
