Saskaitot balsis no 98,01% vēlēšanu iecirkņu, konstatēts, ka par grozījumiem nobalsojuši 78,05% nobalsošanas dalībnieku, paziņojusi Centrālā vēlēšanu komisija. Pret tiem nobalsojuši 21,14%.
Pēc komisijas publiskotajiem provizoriskajiem datiem, nobalsošanā piedalījušies 65% balsstiesīgo.
Nobalsošana turpinājās veselu nedēļu, varas iestādēm šādi cenšoties palielināt vēlētāju aktivitāti koronavīrusa pandēmijas laikā, neradot pārāk lielu drūzmēšanos balsošanas iecirkņos. Tomēr Kremļa kritiķi to nodēvēja par vēl vienu līdzekli, kas dod iespēju manipulēt ar rezultātiem.
Turklāt trešdien dienas gaitā tika paziņoti balsošanas rezultāti tajos Krievijas reģionos, kur laika joslu starpības dēļ iecirkņi jau bija slēgti, tādējādi ietekmējot balsotājus reģionos, kur iecirkņi vēl bija atvērti.
Lai mudinātu vēlētājus aktīvi piedalīties balsošanā, vietējās varasiestādes daudzviet nobalsošanu bija pārvērtušas loterijā, kas pilsoņiem piedāvā dažādas vērtīgas balvas, sākot ar dāvanu kartēm un beidzot pat ar automašīnām un dzīvokļiem.
Opozīcija norāda, ka nobalsošana faktiski ir nedēļas garumā ievilcies farss, kurā nav pat neatkarīgu novērotāju.
Balsošanas noslēguma priekšvakarā pilsoņus doties pie vēlēšanu urnām mudināja arī pats Putins.
Tiesa gan, normas, kas ļaus viņam saglabāt varu līdz pat 2036. gadam, Kremļa saimnieks izvairījās pieminēt.
"Mēs balsojam par valsti, kādā vēlamies dzīvot (..) un kādu vēlamies nodot saviem bērniem," uzsvēra Putins, atklājot kārtējo pieminekli tā dēvētajā Lielajā tēvijas karā kritušajiem.
Cenšoties novērst vēlētāju uzmanību no Kremlim visbūtiskākajiem konstitūcijas grozījumiem, pamatlikuma jaunajā tekstā iekļauti panti par patriotisko audzināšanu, viendzimuma laulību aizliegumu un ticību Dievam.
Līdztekus "ideoloģiskajiem" pantiem tiek piedāvāti arī "sociālie", kas, piemēram, garantē minimālo algu.
Tieši šīs normas tika aktīvi apspriestas valdības kontrolēto televīzijas kanālu diskusiju raidījumos, kamēr Purina prezidentūras "restarts" faktiski netika pat pieminēts.
Vēlētājiem bija liegta iespēja balsot par katru no grozījumiem atsevišķi, un viņi varēja tos apstiprināt vai noraidīt tikai kopumā.
Lai gan aģitācija gan par, gan pret konstitūcijas grozījumiem oficiāli bija aizliegta, Maskavas guļamrajonos tika brīvi izplatītas skrejlapas ar aicinājumiem balsot "par".
Varasiestādēm cenšoties nodrošināt pietiekami augstu vēlētāju aktivitāti, tika izmantoti gan tradicionālie administratīvie resursi, organizējot balsošanu darbavietās, gan "inovatīvas" metodes, vēlēšanu iecirkņus iekārtojot dzīvojamo māju pagalmos vai kāpņu telpās, uz parku soliņiem vai pat automašīnu bagāžniekos jeb, kā joko paši krievi, "uz celmiņa".
Tomēr līdz pat pēdējam brīdim opozīcija tā arī nespēja vienoties, vai nobalsošanu boikotēt, vai arī tajā piedalīties un balsot pret konstitūcijas grozījumu apstiprināšanu.
Neskatoties uz to, ka nobalsošana juridiski nav pat nepieciešama, lai parlamenta apstiprinātie un Putina parakstītie konstitūcijas grozījumi stātos spēkā, Kremlis vēlas stiprināt savu leģitimitāti un noteicis mērķi, lai tos atbalstītu vismaz 70% vēlētāju.
Tikmēr jaunā konstitūcija ir jau nodrukāta un nopērkama grāmatveikalos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
