Sibīrija klimata pārmaiņu dēļ šovasar uzkarst īpaši strauji  (70)

Sibīrija ir viens no tiem pasaules reģioniem, kuros globālās klimata pārmaiņas jūtamas viskrasāk, un šogad Arktikas uzsilšanas dēļ Krievija kopumā pirmajā pusgadā pieredzējusi neierasti strauju vidējās temperatūras pieaugumu, vēsta "Science Focus".

Kopumā piecos Sibīrijas reģionos, tostarp vienā, kas atrodas aiz polārā loka, jūlija sākumā paredz temperatūru pieaugumu līdz pat 37 grādiem pēc Celsija skalas. Jau jūnijā Verhojanskas (kartē zemāk) meteoroloģiskajā stacijā tika konstatēta visu laiku augstākā temperatūra – 38 grādi pēc Celsija. Arī citviet Sibīrijā temperatūra jūnija pirmajā pusē pārsniedza 30 grādus, lai gan parasti vidējā temperatūra šajā laikā ir ap nulli.

Krievijā 2019. gadā kopumā vidējās temperatūras pieaugums ir 2,5 reižu lielāks nekā globāli, liecina Krievijas Hidrometeoroloģijas dienesta ziņojums. Tajā cita starpā atzīmēts, ka Arktikā sarūk ledus un sniega klātās teritorijas apjoms, kā arī kūst mūžīgais sasalums, kas klāj līdz pat 60% no Krievijas teritorijas.

Verhojanska Jakutijas apgabalā:

Maskavas Valsts universitātes Ģeogrāfijas fakultātes pētnieks Aleksandrs Kislovs RIA Novosti iepriekš norādījis, ka mūžīgā sasaluma atkušana līdz 2050. gadam varētu samazināt valsts IKP par 8,5%, ņemot vērā lielo skaitu pilsētu un plašo infrastruktūras tīklu, kas uzbūvēts uz tā. Savukārt valsts vadība iepriekš paudusi optimistiskas prognozes par ekonomiskajām iespējām, kuras pavērs Ziemeļu ledus okeāna ūdensceļu atkušana un atvieglotā pieeja okeāna dzīlēs guļošajiem energoresursiem.

Potenciālos draudus, kādus mūžīgā sasaluma atsalšana varētu radīt, maijā skarbi demonstrēja metālapstrādes giganta "Norilsk Nickel" dīzeļdegvielas noplūde, kuru veicinājusi tieši mūžīgā sasaluma izkušana. Tiesa "Greenpeace" apsūdzēja kompāniju vainas novelšanā uz klimata pārmaiņām, lai gan vainojama esot tieši tās novecojusī infrastruktūra, atzīmē "The Moscow Times".

Foto: AP/Scanpix/LETA

Ieilgušais karstuma vilnis veicinājis arī savvaļas ugunsgrēkus. Jau pirms nedēļas – 2. jūlijā – mežu ugunsgrēki plosījušies kopumā aptuveni trīs miljonu hektāru platībā. Tas esot par gandrīz 40% vairāk nekā pirms gada. Vairums no tiem bijuši Jakutijā, Čukotkā un Magadanā. Jakutijā mežu ugunsgrēku dēļ izsludināta ārkārtas situācija.

Mežu ugunsgrēkus veicina ne tikai karstais un sausais klimats vasarā, bet arī maigā ziema un salīdzinoši nelielā sniega kārta, kas šoziem klāja plašus Sibīrijas apgabalus. Sibīrijas dienvidu apgabalos dienu skaits ar augstu ugunsgrēku izcelšanās risku jau tuvākajos gados varētu pieaugt līdz 50 gadā, brīdina Krievijas Hidrometeoroloģijas dienests.

Ilgstošs siltums veicinājis arī kaitēkļu vairošanos, izjaucot ierasto dabisko līdzsvaru, atzīmē "The Moscow Times". Piemēram, medijs atzīmē, ka kādā pētījumā konstatēts, ka Sibīrijas zīdtārpiņu skaits no ierastajiem 30 līdz 40 vidēji uz vienu kvadrātmetru esot pieaudzis līdz 50.