Atrisināta 1959. gada Urālu kalnu traģēdijas mīkla  (181)

Tālajā 1959. gadā Urālu kalnos pārgājiena laikā dzīvību zaudēja kopumā deviņi studenti. Lai gan sākotnēji par nāves iemeslu tika pasludināti "pēkšņi dabas spēki", fakts, ka vairākiem bojāgājušajiem bija lauztas ribas un pat galvaskausi, radīja auglīgu vidi dažādām alternatīvām teorijām. Laika gaitā izskanēja pat teorijas par nezināmu zvēru un pat citplanētiešu uzbrukumu.

Pērn Krievijas varasiestādes uzsāka oficiālu traģēdijas atkārtotu izmeklēšanu, lai kliedētu šaubas un gaisinātu nevienprātību. Izmeklēšanā atkārtoti secināts, ka pie nelaimes vainojama daba – sniega lavīna un slikta redzamība.

Djatlovas pāreja, kur norisinājās traģiskie notikumi:

Izmeklētāji pārskatot pirms daudzām desmitgadēm notikušā incidenta vietā savāktos datus un liecības, secinājuši, ka sākotnēji studenti steigšus pametuši jau uzceltās teltis, lai zem klints paglābtos no lavīnas. Pēc tās viņi gribējuši atgriezties aptuveni 50 metrus tālāk esošajā nometnē, bet redzamība bijusi vairs tikai aptuveni 16 metri, un kalnākāpēji teltis vairs nespējuši saskatīt.

Rezultātā viņi noklīduši un lēmuši doties lejup no kalna. Lēmums gan bijis liktenīgs, jo ārā valdījis aptuveni -45 grādus pēc Celsija bargs sals un viņi visi nosaluši, aģentūrai norādījis Sverdlovskas reģiona prokuratūras pārstāvis Andrejs Kurjakovs. Savukārt kauli citu lavīnu un aukstuma dēļ varētu būt salauzti jau pēc viņu nāves.

Incidents notika 1959. gadā 1. vai 2. februārī. Visi ekspedīcijas dalībnieki bija Urālu politehniskā institūta studenti vecumā no 20 līdz 38 gadiem. Ekspedīcijā uz Otortenas smaili ar slēpēm sākotnēji devās kopumā desmit kalnākāpšanā pieredzējuši studenti – astoņi puiši un divas meitenes – , lai iegūtu trešo jeb augstāko kalnākāpēju kvalifikāciju. Viens no viņiem 28. janvārī pārtrauca kāpienu un atgriezās mājās sliktas pašsajūtas dēļ.