Pētījums, kura rezultāti, kā medijs uzver, vēl ir jāpārbauda, lai tiktu uzskatīti par zinātniskiem un attiecīgi būtu medicīniski saistoši, pagaidām publiskots šeit. Tomēr jau tagad rezultāti sakrītot ar citu pētnieku veikumu, kuros arī secināts, ka imunitāte pret globālo pandēmiju izraisījušo vīrusu nav noturīga.
Tas nozīmē, ka pastāv liela iespējamība, ka cilvēki ar koronavīrusu var saslimt jau mēnešus pēc izveseļošanās no tā un teorētiski ilgtermiņā varētu gadu no gada inficēties no jauna. Tādējādi tiem, kuriem jau ir cita veida hroniskas slimības, īpaši elpceļu saslimšanas, un jau tagad ir paaugstināts saslimšanas risks, iespēja attīstīt nopietnas komplikācijas ilgtermiņā pieaug.
Pētījumā konstatēts, ka cilvēka ķermeņa saražotās antivielas īpaši daudz ir trešajā nedēļā pēc saslimšanas ar Covid-19 parādīšanās, taču pēc tam to skaits strauji sarūk.
No 60% saslimušo, kuru ķermeņos izdalījās pietiekams antivielu daudzums, tikai 17% tās bija pietiekamā daudzumā arī pēc trim mēnešiem, raksta Londonas Karaliskās koledžas zinātnieki. Antivielu īpatsvars vairākiem respondentiem samazinājās pat 23 reizes, bet citiem vairs nebija vispār konstatējams.
Vairākas valstis, tostarp Zviedrija un Lielbritānija sākotnēji izvēlējās neieviest striktus ierobežojumus, cita starpā pieļaujot pūļa imunitātes veidošanos jeb paļaujoties, ka lielam skaitam inficējoties un attīstot antivielas, slimības straujā izplatība gluži vienkārši apstāsies. Lielbritānija politiku gan drīz strauji mainīja, kad veselības sistēma izrādījās pārāk vāja, lai palīdzētu Covid-19 pacientiem ar smagām komplikācijām.
Līdz otrdienas rītam koronavīruss globāli konstatēts 13,2 miljoniem cilvēku, bet vairāk nekā 576 000 miruši no tā izraisītās slimības Covid-19, liecina "Worldometers" dati.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
